Orientēšanās izlases līdere Sandra Grosberga uzskata, ka visi LOV iekļautie sportisti ir to pelnījuši. Viņa cer, ka dalība LOV ļaus darboties efektīvāk, jo vairs nebūs pašai jādomā, kā saviem spēkiem tikt galā ar traumu, kā Sandrai gadījās rudenī. Ja tolaik varētu saņemt LOV palīdzību, risinājumu atrastu daudz vienkāršāk, sacīja Grosberga.
Savukārt Grosbergas biedrs Latvijas izlasē Rūdolfs Zērnis Latvijas Radio paskaidroja, ka orientēšanās sports ir ļoti prasīgs pret ķermeni un nereti jācīnās ar traumām, tāpēc atrašanās LOV sastāvā palīdzēs daudz operatīvāk risināt dažādas veselības likstas.
LOV iekļāva septiņus motoru sporta veidu pārstāvjus, kuru vidū pazīstamākais ir motokrosists Pauls Jonass. Pēdējos gados vairāk cīnījies ar traumām un pavadījis laiku ārstu kabinetos, Jonass atgriezies uz motocikla un aktīvi gatavojas sezonai. Lai arī Jonass karjeru turpinās "GasGas" rūpnīcas komandā un saņems labāko tehniku trasē, sportistam pašam jāgādā finansējums ceļošanai, ārstiem un treneriem, tāpēc vadošais Latvijas motokrosa braucējs priecājas par iespēju saņemt LOV speciālistu atbalstu, it īpaši medicīnā.
Olimpiskajā vienībā iekļautie tehnisko sporta veidu pārstāvji pārsvarā ir ļoti jauni –
motokrosa braucējs Kārlis Alberts Reišulis un drifta braucējs Nikolass Bertāns ir vien 15 gadus veci, 19 gadi ir autokrosa braucējam Justam Grencim, arī Pauls Jonass un Mārtiņš Sesks nesen pārkāpuši 20 gadu slieksni.
Savukārt boksera Maira Brieža menedžeris Raimonds Zeps atzina, ka nezina kritērijus, pēc kādiem izvēlēti LOV uzņemtie neolimpisko sporta veidu pārstāvji. Piemēram, profesionālajā boksā nav oficiāli atzītas jumtorganizācijas, tādēļ būtu sarežģīti noteikt vienotu izvēles mehānismu, kas formāli pamatotu Brieža un Ričarda Bolotņika iekļaušanu LOV.
Prasība visiem LOV atbalstītajiem sportistiem ievērot Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) prasības Briedi nesatrauc,
jo WADA programmā bokseris ir jau vairākus gadus un regulāri nodod dopinga analīzes, kā arī sniedz informāciju kontrolieriem par savu atrašanās vietu.
Latvijas Motosporta federācijas prezidents Mārtiņš Lazdovskis uzsvēra, ka LOV atvēršana neolimpiskajiem sporta veidiem ir simbolisks solis pareizā virzienā. Par to gandarīts ir arī motokrosista Jonasa tēvs, kurš iepriekš kritizēja valsts struktūras par nepietiekamu atbalstu viņa dēlam, pastāstīja Lazdovskis.
Tikmēr Latvijas Automobiļu federācijas (LAF) viceprezidents Jānis Naglis atzina, ka pēc 2020. gada sezonas rezultātiem un plāniem uz jauno sezonu LAF prezidija locekļi izvēlējās LOV atbalstāmo trijotni – Mārtiņu Sesku, Nikolasu Bertānu un Justu Grenci.
2021.gadā plāno radīt kritērijus neolimpisko sporta veidu pārstāvju iekļaušanai LOV un paredzēts, ka programmu turpinās arī turpmākajos gados.
LOV dalībnieki neolimpiskajos sporta veidos
Autosports: Mārtiņš Sesks (autorallijs), Nikolass Bertāns (drifts), Justs Grencis (autokross)
Motosports: Pauls Jonass (motokross), Andžejs Ļebedjevs (spīdvejs), Kārlis Alberts Reišulis (motokross)
Orientēšanās: Sandra Grosberga, Rūdolfs Zērnis, Uldis Upītis
Ūdens motosports: Ieva Millere (ātrumlaivas)
KONTEKSTS:
LOV dalībnieku sapulce pērnā gada nogalē apstiprināja vienības sastāvus 2021. gadā vasaras sporta veidos, pirmo reizi 12 vietas rezervējot neolimpiskajiem sporta veidiem. Vēsturiski un atbilstoši Sporta likumam, LOV iepriekš iekļāva tikai olimpisko sporta veidu pārstāvjus, kas pēc noteiktu kritēriju sasniegšanas saņēma finanšu atbalstu treniņiem un startiem sacensībās, kā arī palīdzību sporta medicīnas un zinātnes jomā. Savukārt neolimpiskajos sporta veidos dalībnieki par visu rūpējās paši.
