Sporta studija

Sporta nozare diskutē par prioritāro sporta veidu kritērijiem

Sporta studija

Kādi ir valsts mērķi sportā?

Vai atļaut sporta totalizatoru reklāmu?

Nedrīkst, bet var. Totalizatoru reklāmas sportā Latvijā arvien izliekas neredzam

Latvijas sporta lielākie privātie atbalstītāji jau gadiem ir sporta totalizatoru uzņēmumi. Maz ir līgu vai sporta komandu, kuru vizuālo veidolu nerotātu kāda azartspēļu uzņēmuma logotips. Lai arī azartspēļu reklāma pēc likuma ir pieļaujama tikai to organizēšanas vietās, pakalpojumu sniedzēji radoši integrē savu zīmolu sporta nozarē. Kādam tie ir sporta bāri, citam – sporta rezultātu vietne vai sporta norisēm veltīts video kanāls.

ĪSUMĀ:

  • Brīvi var reklamēt azartspēļu uzņēmumiem vizuāli teju identiskus zīmolus, kas darbojas formāli citā sfērā.
  • Azartspēļu inspekcijā uzsver - reklamētie zīmoli nepieder azartspēļu uzņēmumiem, bet to sadarbības partneriem.
  • Totalizatoru īpašnieki nenoliedz izvēlēto darbības praksi, aicina pārskatīt ierobežojumus.
  • Izglītības un zinātnes ministrija iebilst pret azartspēļu reklāmas legalizēšanu, bet saskata vielu pārdomām.
  • Vairāku sporta veidu federāciju vadītāji ierobežojumus uzskata par nepamatotiem.
  • Azartspēļu inspekcijā jautājuma risināšanā cer uz politisku lēmumu, darba grupa jau vairāk kā gadu nespēj vienoties.

Visos šajos gadījumos atvasināto nodarbju vizuālā identitāte ļoti nepārprotami līdzinās attiecīgo sporta totalizatoru zīmoliem, bet juridiski tieši šīs blakusnodarbes ir līgu, komandu un sportistu sadarbības partneri.

Azartspēļu inspekcijas vadītāja Signe Birne paskaidroja, ka sporta totalizatori sadarbojas ar sporta veidu federācijām, slēdzot līgumu par materiālu atbalstu.

Iesaistītā sporta organizācija attiecīgu zīmolu ar azartspēļu organizētāja nosaukumu reģistrē kā savu preču zīmi, kas līdz ar to nepieder totalizatoru uzņēmumam.

"Līdz ar to šī pretruna sanāk, ka neviens azartspēļu organizētājs sevi pats nereklamē. Vēl arī, vai tā ir reklāma, vai tikai nosaukums?," teica Birne. Viņai arī šķiet, ka ne visi varētu saskatīt nosaukuma saistību ar azartspēlēm.

Totalizatora kantora vadītājs un Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvis Jānis Trēgers nenoliedz, ka totalizatoru kantori Latvijā reklamējas pastarpināti, tāpēc reklāmas ierobežojumi, viņaprāt, būtu jāpārskata. Uzņēmējiem, kuri Latvijā ir ieguvuši licenci un samaksājuši pietiekami apjomīgu licences maksu šo pakalpojumu sniegšanai, nav iespējas tieši un likumīgi atrādīt savu zīmolu, ko Trēgers uzskata par problēmu.

"Manuprāt, ir veidi, kā šo situāciju normalizēt, bet tas nenozīmē, ka ir jārauj vaļā visas slūžas un jāatļauj pilnīgi viss," teica Trēgers.

Par sporta nozari atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvis Edgars Severs neslēpj, ka viedokļi par azartspēļu reklāmas ierobežojumiem ir diametrāli pretēji.

Uzticētās kompetences ministrijai liek asi iestāties pret azartspēļu reklāmu, tomēr vielu pārdomām raisa citu Eiropas valstu piemērs. 

IZM Sporta departamenta direktors Severs paskaidroja, ka ministrija, kas pārzina izglītības un jaunatnes sadaļu, nepārprotami ir pret azartspēļu reklāmu, bet redz arī citviet Eiropā notiekošo, ka ienākumi no azartspēlēm tur ir būtiska valsts sporta ienākumu sastāvdaļa.

"Mēs redzam, ka Latvijā šie azartspēļu operatori ar vai bez slēptas reklāmas, bet tomēr, darbojoties tiesību aktu ietvaros, veido savu biznesu uz sporta nozares rēķina, vienlaikus tiešā veidā nedaloties ar ienākumiem vai dodot kādu labumu sporta nozarei," paskaidroja Severs.

Pēc Severa teiktā, IZM ir gatava diskusijai par sociāli atbildīgu reklāmu, skaidri nosakot ierobežojumus un no mērķauditorijas strikti nodalot nepilngadīgos. Severa ieskatā

varētu diskutēt tikai par reklāmām, kas attiecināmas uz sportu, nevis vispārēju azartspēļu reklāmas atļaušanu.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Žoržs Tikmers īsi pirms ievēlēšanas amatā Latvijas Televīzijai pauda, ka viena no viņa prioritātēm būs papildu finansējuma avotu rašana LOK, taču viedokļa azartspēļu reklāmas jautājumā viņam nav. Viedoklis ir viņa vadītās organizācijas izpildkomitejas locekļiem – Golfa federācijas prezidentam Armandam Pučem un Hokeja federācijas (LHF) prezidentam Aigaram Kalvītim.

Puče uzskata, ka azartspēles Latvijā ir legāls rūpals, tādēļ neesot pamats ierobežot tiesības reklamēties. "Ja tie cilvēki nesēž cietumā par to, ko viņi dara, ja mūsu likumi to atļauj, ir ārkārtīgi dīvaini noskatīties, ka viņi nedrīkst reklamēties," teica Puče.

Savukārt

Kalvītis saskata nepieciešamību liberalizēt reklāmas tirgu, ja reiz valsts nespēj nodrošināt finansējumu.

"Pats nespējot finansēt, nedrīksti neļaut [reklamēties]. Mēs nerunājam par nelegālu naudu. Ja nodarbe ir legāli atļauta, tā nav krimināla nauda," savu viedokli pauda LHF prezidents.

Latvijas hokeja čempionāta nosaukumu rotā ģenerālsponsora - totalizatora kantora - vārds. Kalvītis nenoliedz, ka šī sadarbība ir pretrunā Latvijas likumiem, taču piebilda, ka tādu pašu soli sper arī citi sporta veidi.

Darba grupa, kur pieaicinātas teju visas iesaistītās ministrijas, jau vairāk kā gadu nespēj vienoties par noteiktiem mērķiem azartspēļu reklamēšanas reglamentēšanā.

Latvijā azartspēļu reklāmu ierobežojumi ir krasākie visā Eiropas Savienībā,

kamēr citas valstis cenšas sabalansēt reklāmas ierobežošanu un iegūto līdzekļu tālāku novirzīšanu attiecīgajai nozarei.

Azartspēļu inspekcijā valda viedoklis, ka šajā jomā nepieciešams politisks lēmums, nosakot skaidrus kritērijus, kā totalizatoru uzņēmumi drīkstētu sevi atrādīt. Sporta veidu federācijas pašlaik ir gatavas izgudrot jaunus vēl jaunus velosipēdus, lai abas darījumā iesaistītās puses būtu apmierinātas, sacīja Birne. 

Demokrātiska diskusija ar 30 cilvēkiem pie galda augļus nenes, turklāt 2006.gadā pieņemtais likums jau varētu būt novecojis, netiekot līdzi laikam. Azartspēļu inspekcijas vadītāja Birne uzskata, ka 2006.gadā interaktīvās azartspēles vēl nebija attīstījušās un nozares uzplaukums sācies tikai 2011.gadā. 

"Ir daudzas lietas likumā, ko nepieciešams pilnveidot," uzsvēra Birne. Viņa pieļauj iespēju, ka izmaiņas varētu arī paredzēt stingrākus ierobežojumus, bet tad sporta veidu federācijas paliks bez sadarbības līgumiem un attiecīgā finansējuma. 

Visas iesaistītās puses saprot, ka likuma apiešana ar līkumu nevar turpināties mūžīgi un ir gatavas diskusijai. Taču provizoriskais likuma ietvars, par kādu likumdevēji, sporta sabiedrība un reklāmdevēji būtu gatavi vienoties, pagaidām ir biezā miglā tīts. Viedokļi darba grupā izskanējuši ļoti dažādi - no stingra aizlieguma līdz dažādu ierobežojumu kritēriju noteikšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti