Krustpunktā

Bijušais politiķis Einārs Repše: Politikā notiekošais mani pārsteidza

Krustpunktā

Rakstniece Dace Rukšāne: Viedokļu līderi nedrīkst stāvēt malā tagad, kad maskas krīt...

Diskusija par valsts maksātajām prēmijām sportistiem

Nozares lietpratēji: Par naudas balvām sportā varētu lemt atsevišķa institūcija

Sporta pasaule ir ļoti daudzveidīga, tādēļ nav iespējams izstrādāt visaptverošu sistēmu, kas strikti noteiktu valsts naudas balvu piešķiršanas nosacījumus, Latvijas Radio trešdien atzina vairāki nozares lietpratēji. Atsevišķas institūcijas iedibināšanu sportistu sasniegumu izvērtēšanai ir gatavs atbalstīt gan Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) priekšsēdētājs Einārs Fogelis un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Upenieks, gan sporta žurnālists Armands Puče.

Naudas balvu piešķiršanas sistēma pašlaik ir pārstrādāšanas stadijā, jo nepieciešams no jauna definēt, kas ir izcils sasniegums, par ko pienāktos naudas balvas. Fogelis uzsvēra, ka sākotnēji ideja bija atzīmēt sportā izcilu panākumu, nevis atalgot sportistu par padarītu darbu. Viņš uzskata, ka varētu veidot struktūru līdzīgu Ordeņu kapitulam, kas izvērtētu sasniegumus.

Tomēr, lai cik labus Ministru kabineta noteikumus izstrādātu, tajos nevarēs paredzēt visus dzīves gadījumus, jo pretējā gadījumā pietiktu ar "Excel" tabulu, kas izrēķinātu, cik kuram sportistam pienākas, piebilda Fogelis. LSFP priekšsēdētājs atbalsta nodomu naudas balvas turpmāk piešķirt tikai pieaugušo vecuma sportistiem, lai neveicinātu situācijas, ka treneri mēdz izspiest jauniešus jau agrīnā vecumā, iespējams, gaidāmās atlīdzības dēļ, bet vēlāk jauniešu karjera vairs neattīstās. Pašlaik puse no valsts budžeta sportā tiek novirzīta sporta skolām, par nozīmīgu valsts finansējumu jaunatnes sportam atgādināja Fogelis.

Savukārt Upenieks sacīja, ka ir svarīgi pateikties arī tiem, kas sportistu izaudzinājuši, turklāt finanšu aspekts ir arī veiksmīgs atlētu motivators. Viņš gan rosināja domāt arī par citiem pateicības veidiem, kas tāpat var būt motivējoši. 

Augstus sasniegumus sportā guvuši atlēti ir sevi apdalījuši citās jomās, jo atdevuši sevi visu treniņiem un sacensībām, kā arī nav tik izglītoti, teica Puče. Viņaprāt, nekas neliedz iestrādāt likumos pensiju vai stipendiju sistēmu, lai nerastos tādas situācijas kā šķēpmetējam Vadimam Vasiļevskim, kurš vēlāk bija gatavs pārdot 2004.gada Atēnu olimpiskajās spēlēs izcīnīto sudraba medaļu, jo faktiski bija bankrotējis. Tāpat jānovērtē arī sportistu ieguldījums un stāja, attieksme pret valsti kopumā, pauda Puče, norādot uz Dukuru ģimeni skeletonā.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs informēja, ka pirmais solis naudas balvu sistēmas pārskatīšanā ir sperts ar rosinātajām pārmaiņām. Iesaistītās puses ir vienisprātis, ka kritēriji jāpārskata un naudas balvas jāparedz tikai pieaugušajiem. Tāpat ir konceptuāla vienošanās, ka paralimpieši saņemtu pusi no plānotās prēmijas, bet otru pusi piešķirtu Latvijas Paralimpiskajai komitejai paralimpiskā sporta attīstībai. 

Ministrijā jauno piedāvājumu vēl izstrādās, bet augustā jau varētu panākt vienprātību ar sporta organizācijām par galvenajiem principiem un vēlāk virzīt jautājumu Ministru kabinetā, pastāstīja Severs. Apbalvojamo sasniegumu sarakstā plānots atstāt tikai tādus, kas nevienam neraisītu šaubas. Tajā pašā laikā pasaules čempionātiem varētu pielīdzināt augstākā līmeņa turnīrus komerciālos sporta veidos, piemēram, tenisā. 

Arī Severs uzsvēra, ka naudas balva nav sportista ikdienas finansējuma daļa vai izdevumu atlīdzība. Tiesa, arī šī nauda tiek ieguldīta nākamajos panākumos - to atzina BMX treneris Ivo Lakučs. Treneris uzskata, ka nevar izveidot apbalvošanas shēmu, kas derētu visos gadījumos, un, iespējams, būtu vajadzīga komisija, kas vērtētu sasniegumus.

Ja valsts spētu nodrošināt sportistiem visas gatavošanās iespējas, mazāk aktuāls būtu arī prēmiju jautājums.

Saistītie raksti
Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti