Mazus sporta veidus uz priekšu vienmēr dzen spēcīgas personības, bet, ja tie apkopoti vienā federācijā, tad tās vadītājam ir jābūt īstam līderim, diplomātam, kas liek saviem padotajiem cīnīties pēc vieniem noteikumiem.
Skeletons kopā ar bobsleju, manuprāt, ir tieši šāds piemērs. Vēl tādi piemēri Latvijā tālu nav jāmeklē. Piemēram, slidošanas sportā: ātrslidošana, šorttreks un daiļslidošana ir zem viena jumta. Slēpošanas federācijā ir kalnu slēpošana, distanču slēpošana, snovbords. Tādi piemēri ir vēl un vēl. Jā, lai varētu cīnīties par savām interesēm, katrs to deķīti velk uz savu pusi, izmanto savus kontaktus Latvijas sporta vadībā, savus kontaktus lokālajās pašvaldībās.
Vai tuvākajā laikā šeit kaut kas ir maināms? Diemžēl – es tam neticu.
