Pērnā gada izskaņā pie nacionālās sporta bāzes statusa tika "Arēna Rīga", kas uzcelta 2006. gada pasaules čempionātam hokejā. Savukārt 2022. gada sākumā pie šāda goda tika "Ruukki" pludmales centrs, kuru Mārupē atklāja 2019. gadā. "Arēna Rīga" pieder Jurim Savickim, kurš ir Rīgas "Dinamo" priekšsēdētājs un gāzes importētāja "Itera Latvija" prezidents. "Ruukki" centrs pieder Andrim Blakam – viņš darbojas mārketinga un mediju jomā, kā arī ir Latvijas Volejbola federācijas padomes loceklis.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs uzsvēra, ka
nacionālās sporta bāzes statusa iegūšanai īpašuma formai nav nozīmes, jo galvenais ir atbilstība likuma prasībām.
Tātad arī privātām sporta būvēm var piešķirt nacionālās sporta bāzes statusu. Kāda ir motivācija pie šāda goda tikt? Acīmredzamā atbilde ir finansiālais ieguvums – ja statuss iegūts, nav jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis.
Severs uzsvēra, ka nacionālajām sporta bāzēm valsts dotācijas nepiešķir, bet statusa iegūšanai arī jāsaņem attiecīgās pašvaldības piekrišana. Atbrīvošana no nekustamā īpašuma nodokļa skar pašvaldības budžetu.
“Arēnas Rīga” valdes priekšsēdētājs Ģirts Krastiņš sarunā ar Latvijas Televīzijas "Sporta studiju" pauda pārliecību, ka jauniegūtais statuss būtiski nesamazinās izmaksas. Ja ieguvums ir apmēram 90 000 eiro, tad ģērbtuvju pārbūve pērn pasaules hokeja čempionātam izmaksāja 200 000 eiro, sacīja Krastiņš. Viņš atzina, ka būve ir 16 gadus veca un tai nepieciešami uzlabojumi, taču nacionālās sporta bāzes tituls esot arī goda un prestiža jautājums, jo tas ikvienam norāda uz objekta atbilstību noteiktiem standartiem.
Arī pludmales volejbola centra “Ruukki” akadēmijas vadītājs Andris Krūmiņš nacionālās sporta bāzes statusu uzskata par pagodinājumu, bet tajā pašā laikā arī svarīgu atspaidu sarežģītos laikos.
Lai tiktu pie nacionālās sporta bāzes statusa, būvei jāatbilst astoņiem nosacījumiem, piemēram, jāspēj nodrošināt regulārus treniņus valsts nacionālo izlašu dalībniekiem. Sporta pasākumiem arī jāveido vismaz 50 procentu bāzes noslogojuma – šis nosacījums bijis aktuāls "Arēnas Rīga" gadījumā, jo tur bieži norisinās koncerti un cita veida pasākumi.
“Arēna Rīga” valdes priekšsēdētājs Krastiņš sacīja, ka sports nodrošina 60–65% noslogojumu, – kā nu kuru gadu. Pandēmijas laikā arēna iztiek ar sportu, jo citi pasākumi nenotiek.
Viens no nosacījumiem statusa piešķiršanai ir piemērotība Eiropas un pasaules līmeņa sacensību norisei. Par "Arēnu Rīga" jautājumu nav – tur šāda ranga sacensības ir ikdiena. Arī "Ruukki" centrs šo sadaļu ir izpildījis, jo brīdī, kad Jūrmalā plosījās vētra, Eiropas čempionāts pludmales volejbolā uz brīdi pārcēlās uz Mārupi.
Kamēr "Arēna Rīga" un "Ruukki" centrs pie nacionālās sporta bāzes statusa ir tikuši, tikmēr sākušās runas par šī statusa iespējamu atņemšanu vairākām bāzēm, kuras savu nozīmi zaudējušas, tai skaitā Rīgas vieglatlētikas manēžai. Līdz lēmumiem gan vēl jāpagaida.
