Sadaļas Sadaļas

Sporta ziņas

Krastu mačs 2021

Sporta ziņas

Pasaules kausa posms jāšanas sportā

Nacionālā sporta padome – sarunātas naudas legalizācijas instruments

Nacionālā sporta padome – sarunātas naudas legalizācijas instruments?

Nacionālā sporta padome augustā lēmusi par papildu finanšu piešķiršanu vairākām federācijām, tomēr šie lēmumi līdz galam netiek pamatoti. Arī piekļuve it kā atvērtajām sēdēm tiek liegta, kas rosina uz jautājumiem, vai finanses tiek sadalītas objektīvi?

ĪSUMA:

  • Nacionālās sporta padomes lēmumiem nav kritēriju
  • Padomes sēdes notiek retāk, nekā nolikumā paredzēts
  • Pēc nolikuma atvērtajās sēdēs netiek pielaisti mediji
  • Sporta padome lemj par papildu finansējuma piesaisti piecām ziemas sporta veidu federācijām
  • Lēmumiem nav pamatojošu dokumentu
  • Nauda tiek piešķirta pat bez tāmēm ar atšifrētām izdevumu pozīcijām

Augusta vidū uz divām sēdēm pulcējās premjera Krišjāņa Kariņa vadītā Nacionālā sporta padome. Tās sastāvā ir seši ministri, Izglītības un zinātnes ministrijas noteikta par sportu atbildīgā augstākā valsts amatpersona, kā arī septiņi valsts un nevalstisko sporta organizāciju vadītāji.

Padomes lēmumi ir konsultatīvi, taču Ministru kabinets tiem iebilst nemēdz.

Sēdes notiek retāk, nekā noteikts, un bez mediju klātbūtnes

Ministru kabineta apstiprinātajā padomes nolikumā ir teikts, ka sēdes notiek ne retāk kā reizi divos mēnešos. Realitātē šādas sanākšanas notiek daudz retāk, turklāt informācija par tām ir skopa. Līdz pat 20. augustam Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā nebija atrodams neviens 2021. gadā notikušo sēžu protokols. Lai arī padomes nolikumā ir teikts, ka sēdes ir atklātas, Latvijas Televīzijai tika liegta gan 20. augusta sēdes vērošana, gan sēdes "Zoom" ieraksta iegūšana. Izglītības un zinātnes ministrija tika aicināta skaidrot pieņemtos lēmumus pēc sēdes, taču nevienam ministrijas pārstāvim laiks tam tā arī neatradās.

Sporta padome lemj par papildu finansējuma piesaisti ziemas sportam

Nopietnus jautājumus raisa vairāki Nacionālās sporta padomes jautājumi. Piemēram, 20. augustā Ministru kabinetam tika rekomendēts piešķirt papildus līdzekļus piecām ziemas sporta federācijām –  Bobsleja un skeletona federācijai (līdz 260 000 eiro), Kamaniņu sporta federācijai (līdz 210 000 eiro), Biatlona federācijai līdz (70 000 eiro), Latvijas Slēpošanas federācijai (līdz 50 000 eiro) un Latvijas Slidošanas asociācijai (līdz 20 000 eiro).

Pieprasījumi raisa diskusijas un neizpratni

Latvijas Televīzijas rīcībā nonākušie federāciju pieprasījumi liek uzdot nopietnus jautājumus par sniegtās informācijas ticamību. Piemēram, Kamaniņu sporta federācija (LKSF) norādījusi vairāk nekā 112 tūkstošu eiro Covid-19 dēļ negūtos sponsoru ienākumus. LKSF paudusi, ka Covid-19 dēļ nav ieņēmusi 112 774 eiro no sponsoru atbalsta un 9436 eiro no pašvaldības finansējuma.

Kas ir šie sponsori, pieteikumā nav atšifrēts, tāpat nav iesniegti arī līgumi.

Kamaniņu sporta federācijas gada pārskats par 2020. gadu uzrāda dotācijas no valsts, pašvaldībām un starptautiskās federācijas kopsummā nepilna miljona eiro apmērā. Ziedojumos saņemti vien 67 eiro, kas ir mantiskā ziedojuma nolietojums laivai “Pella mini” ar airiem un duļļiem. Nepilni 26 tūkstoši eiro gūti no saimnieciskās darbības, popularizējot dažādus zīmolus, tai skaitā slēdzot bartera darījumus.

Bobsleja un skeletona federācija (LBSF) arī norādījusi negūtos ienākumus no sponsoriem Covid-19 dēļ, taču arī nav iesniegusi nevienu skaitļus pamatojošu dokumentu.

LBSF nav guvusi 42 350 eiro sponsoru ienākumus no Lidostas "Rīga" un 72 600 eiro no Rīgas brīvostas.

Zīmīgi, ka neviena no federācijām nav uzrādījusi arī pandēmijas sniegtos budžeta ietaupījumus. Piemēram, loģistikā, jo Ziemeļamerikas posmi aizvadītajā sezonā nenotika. Tas gan nav liedzis Nacionālajai sporta padomei rekomendēt Ministru kabinetam piešķirt abām federācijām papildu līdzekļus.

Tiek rekomendēts piešķirt 260 tūkstošus LOV – 90 tūkstošus komandējumiem

Vairāk nekā 260 tūkstošus eiro rekomendēts piešķirt Latvijas Olimpiskajai vienībai (LOV).

LOV iesniegtajā pieprasījumā lielāko daļu summas sastāda dažāda veida inventārs, bet 90 000 eiro prasīti darbinieku komandējumiem.

Komandējumu galamērķi nav norādīti, tāpat kā darbinieku skaits, kas tajos dosies. Savukārt inventāra sadaļā valsts finansējums piešķirts bez iesniegtām iepirkumu specifikācijām un pretendentu salīdzinājuma, kas parasti ir obligāta prasība pat daudz mazāka mēroga publiskā finansējuma sadales konkursos.

Rekomendē basketbolam piešķirt 100 000 bez atšifrētas tāmes

Padome Ministru kabinetam rekomendējusi piešķirt valsts līdzfinansējumu nepilnu 100 tūkstošu eiro apmērā arī “FIBA Challenger” posma 3x3 basketbolā rīkošanai Rīgā.

Latvijas Basketbola savienība padomei iesniegusi tāmi bez izdevumu pozīciju atšifrējumiem, cenu aptaujām un pretendentu salīdzinājumiem.

Taču arī tas nav izrādījies šķērslis.

Publiski nav atrodami nekādi kritēriji, pēc kuriem Nacionālā sporta padome vadās, piešķirot vai nepiešķirot valsts finansējumu sporta organizācijām.

Tas vedina domāt, ka padome Latvijas sporta sistēmā kalpo kā iepriekš sarunāta valsts finansējuma legalizācijas instruments.  Tikmēr sporta sabiedrībā neapmierinātība ar Nacionālās sporta padomes darba stilu un pieņemtajiem lēmumiem turpina pieaugt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt