MSĢ galvenais uzdevums ir ciešā sadarbībā ar sporta veidu federācijām sagatavot kandidātus Latvijas izlasei, startam olimpiskajās spēlēs, kā arī pasaules un Eiropas čempionātos, uzsvēra Amantova. Skolas sporta speciālisti strādā saskaņā ar mācību treniņu plāniem, kurus apstiprina attiecīgo sporta veidu federācijas, kas iespēju robežās sniedz arī materiālu un tehnisku atbalstu. Kā īpaši veiksmīgu Amantova raksturoja sadarbības veidošanos ar volejbola un handbola federācijām, kas izrāda patiesu interesi. Visaugstākajā līmenī ir sadarbība ir ar kamaniņu sporta federāciju, ko raksturo arī sportiskie sasniegumi.
Ģimnāzijā septiņu sporta veidu nodaļās trenējās kopumā 181 sportists, un ar audzēkņiem strādā 25 sporta speciālisti. Pakāpeniski attīstās arī MSĢ sadarbība ar vieglatlētikas, riteņbraukšanas, airēšanas un kanoe federācijām. Skolas direktore cer, ka trīs gadu laikā MSĢ atkal kļūs par attiecīgo vecumu nacionālo izlašu pamatbāzi.
Amantova atgādināja, ka pērn Soču ziemas olimpiskajās spēlēs startēja desmit MSĢ absolventu, tostarp bobslejists Oskars Melbārdis, kura pilotētais četrinieks ieguva sudraba medaļu. Murjāņos mācījās visi kamaniņu stafetē bronzas medaļas ieguvušie sportisti - Mārtiņš Rubenis, Elīza Tīruma, kā arī Andris un Juris Šici, kuru ekipāža ieguva bronzu arī divnieku sacensībās. Arī ļoti daudzi Latvijas treneri, kas izaudzinājuši augstākā līmeņa sportistus, ir MSĢ absolventi.
No valsts budžeta pērn piešķirtie 350 000 eiro ļāva uzstādīt ugunsdzēsības trauksmes signalizācijas sistēmu, veikt kritiskā stāvoklī esošās volejbola zāles tehniskā stāvokļa izvērtējumu un sākt remontu. Savukārt riteņbraucējiem labāk sagatavoties palīdzēs jauniegādātais elektromobilis. Uzlabota arī skolas audzēkņu sadzīves vide un mācību apstākļi.
Kopš septembra MSĢ notiek sporta bāzu sakārtošana - ir pabeigts lielās volejbola zāles remonts un ieklāts no volejbola federācijas saņemtais speciālais grīdas segums. Sakārtota arī volejbolistu mazā trenažieru zāle. Tiek arī gatavots projekts multifunkcionālās halles rekonstrukcijai un piebūvei, kurā būs trenažieru, vingrošanas un akrobātikas zonas, kā arī papildu celiņi un sektori vieglatlētiem. Projekta realizēšana ļaus nodrošināt atbilstošus darba apstākļus vienlaicīgi vismaz 80 audzēkņiem, divkāršojot pašreizējo jaudu.
Savukārt šogad ir paredzēts izstrādāt projektu lielās un mazās volejbola zāles siltināšanai - to pabeidzot, šīs zāles būs praktiski ideālā stāvoklī, teica Amantova. Nepieciešamās infrastruktūras uzlabošanu MSĢ uzskata par prioritāti, lai audzēkņiem nodrošinātu atbilstošus un mūsdienīgus darba apstākļus sportisko rezultātu izaugsmes sekmēšanai. Jau paveiktie darbi ir vairojuši ģimnāzijas audzēkņu pozitīvu noskaņojumu un viņi ar lielākām cerībām raugās nākotnē, uzsvēra direktore.
Kopš bijusī olimpiskā medaļniece kamaniņu sportā Amantova septembrī stājās ģimnāzijas direktores amatā, ir iegādāti vairāki jauni sporta trenažieri, svarcelšanas inventārs, hanteles un citi palīglīdzekļi fiziskās sagatavošanas nodarbībām. Iegādāts arī speciāls smaiļošanas trenažieris ģimnāzijas Jūrmalas filiālei un inventārs citos sporta veidos. MSĢ spēka treniņu inventārs praktiski nebija atjaunots kopš PSRS laikiem, ja neskaita 2006. gadu, kad Policijas sporta klubs atdeva ģimnāzijai savu norakstīto inventāru.
MSĢ šogad svinēs 50. gadu jubileju, tādēļ skolā iekārtos savu Sporta muzeju. Telpa jau ir daļēji aprīkota, vienīgi vēl jānomaina griesti un grīdas, kā arī jāveic sienu kosmētiskais remonts. Skolas sporta muzejā vienuviet glabās absolventu un esošo audzēkņu sporta relikvijas.
No valsts budžeta šogad MSĢ ir paredzēti 2,6 miljoni eiro, ko tērēs gan multifunkcionālās halles projektam un celtniecībai, gan ģimnāzijas internāta un viesnīcas renovācijai.
