Sporta studija

Bokseris Mairis Briedis: Jebkurā brīdī man var pateikt - līdz cīņai divi mēneši

Sporta studija

Vai sporta organizācijas būtu jāapvieno?

Sporta auditorija noveco!

Mārketinga lietpratējs Zeps: Federācijām par valsts naudu jāspēj iesaistīt sportā jaunatni

Valsts pamatuzdevums sportā ir veselīgas sabiedrības veidošana, tādēļ jāveicina bērnu un jauniešu iesaistīšanās jau agrīnā vecumā, bet tam nepieciešama jauna pieeja, jo ar pārdesmit gadu vecu domāšanas modeli to nesasniegt, intervijā Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica sporta mārketinga speciālists Raimonds Zeps. Viņš rosina valsts finansējumu piešķirt sporta veidu federācijām, kas apliecina spēju piesaistīt bērnus un jauniešus. 

Nav pamata ar mazām summām mūžīgi atbalstīt milzīgu skaitu sporta veidu federāciju, kas realitātē nepilda uzdevumus jauniešu piesaistīšanā, uzskata Zeps, kurš guvis pieredzi mārketingā dažādās starptautiskās sporta organizācijās. Viņš uzsvēra, ka ar katru gadu uzdevums kļūs arvien sarežģītāks, jo sports transformējas un vairs nav pats par sevi pastāvošs, bet ir kļuvis par izklaides sastāvdaļu.

Latvijas sports pārmaiņu gaidās

Latvijas sporta sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas par sporta pārvaldības modeli valstī un tā iespējamo racionalizēšanu.

Viens no jautājumiem ir par sporta finansēšanas sistēmu un iespējamām izmaiņām kvalitatīvāka rezultāta nodrošināšanai.

Latvijas Televīzijas "Sporta studija" aicina sporta sabiedrību iesaistīties diskusijā, paužot savu viedokli sociālajos medijos "Facebook", "YouTube", "Instagram" un "Twitter", vai sūtot e-pastu uz [email protected] 

Valsts naudas saņemšanai, pēc Zepa domām, būtu jāuzliek kvalifikācijas normatīvi, prasot federācijām parādīt, kā tās palīdzēs īstenot mērķus jauniešu iesaistīšanai sportā. "Attiecīgi arī jāparāda, kā šo interesi radīs, kā uzrunās jauno paaudzi un vecākus, lai viņi sūtītu savas atvases trenēties un paši turpinātu nodarboties ar sportu," teica boksera Maira Brieža menedžeris.
 

Katrai sporta federācijai būtu nepieciešams stratēģisks plāns, kas no vīzijas pārietu darba uzdevumos, piemēram, noslēdzot līgumu ar Izglītības un zinātnes ministriju vai Latvijas Sporta federāciju padomi, kas iedala naudu,

uzskata Zeps. Pēc tam rādītājos varētu redzēt, kā noteiktā laikaposmā mērķis sasniegts. Ja rezultāts būtu apmierinošs, līgumu pagarinātu. 

Par nepieciešamu Latvijā Zeps uzskata arī elites profesionālo sportu, lai jauniešiem būtu uz ko tiekties un elki viņiem parādītu, ko iespējams dzīvē sasniegt. Elites sporta atbalstīšanā valstij, viņaprāt, būtu jāskatās, kurš sporta veids patiešām pavelk līdzi jauno paaudzi, kas motivē un iedrošina, bet kam ir ļoti šaura auditorija.

"Nesen visi skatījās [NBA leģendas] Maikla Džordana filmu – viņš bija tas, kurš basketbolu ieveda tajā rokzvaigžņu dzīvē, šajās dzeltenajā lapās, kā mums to patīk saukt. Tā arī sports transformējās, ka tā ir izklaide," sacīja Zeps. "Ja cilvēki ir gatavi maksāt par izklaidi, tad skatītāji ir, ja cilvēki nav gatavi maksāt – skatītāju nav. Tas viss ir vienā vilcieniņā ar vagoniņiem. Ja kaut kā iztrūkst, tad beigu beigās mēs nesasniedzam mērķi."

Zeps brīdina, ka

sporta patērētāju auditorija strauji noveco, un ir izteikts mīts, ka tā lielākoties ir vecumā no 20 līdz 40 gadiem.

"Ja skatāmies realitātē TV reitingus, milzīgus starptautiskus pētījumus, tad vidējais sporta patērētājs ir 45+. Atsevišķiem sporta veidiem tuvāk 60 gadiem, atsevišķiem – pat pāri 60 gadiem," teica Zeps. "Mēs redzam, ar ko sports jau šobrīd saskaras, kas ir tie nākotnes izaicinājumi. Tas ir, kā pievilināt jaunāku auditoriju."

Sporta auditorija pasaulē pēdējos 20 gados ir kļuvusi vidēji par mazliet vairāk nekā 10 gadu vecāka praktiski visās līgās, uzsvēra Zeps. NBA un UFC cīņu sportu viņš raksturoja kā divus spožākos piemērus aktīvā cīņā par auditorijas daļu, kas jaunāka par 45 gadiem. "Ir jārunā ar jauniešiem viņiem saprotamā veidolā, jādomā par to jau šodien, citādi pēc 10-20 gadiem būs diezgan bēdīga situācija, jo klasiskā sporta auditorija vienkārši izmirs," paskaidroja Zeps. "Tādēļ nevar uzskatīt par pamatvajadzību kādas federācijas nacionālajai izlasei aizbraukt uz starptautisku čempionātu vai noorganizēt nacionālo čempionātu."

Zeps saskata, ka sporta mārketingā pirmie ģēniji Latvijā bija Kristers Seģis un Artis Rasmanis, jo blakusvāģu motokrosa ekipāža spēja sevi izcili pasniegt un radīt milzu interesi, izveidojot pamatīgu zīmolu. Tas ļāva vienai komandai automātiski piesaistīt privātus sponsorus. Viņiem arī bija jāsacenšas ar hokeju, futbolu un basketbolu, bet Serģis ar Rasmani spēja ļoti veiksmīgi to izdarīt, tādēļ

Zeps uzskata tikai par atrunām apgalvojumus, ka Latvijā nevar piesaistīt atbalstītājus.

Sporta federācijām ir jāmaina domāšana un jāsaprot, ka sports ir izklaides sastāvdaļa, uzskata Zeps. "Tas vairs nav klasisks sports, ka atver telefongrāmatu un meklē – basketbola treniņi un tā tālāk," viņš teica. "Kaut kā ir jāpasniedz sevi. Šobrīd jaunie treneri ir labs piemērs. Sociālajos tīklos redzu, kā viņi reklamē savas grupas, kā cenšas piesaistīt audzēkņus, tas ir dabisks process. Ja jau trenerim sociālajos tīklos ir jācīnās par bērnu piesaistīšanu, kāpēc federācijai to vajadzētu ignorēt, stāvēt tam pāri, par to nedomājot?"

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti