Dopinga pārkāpumos pieķerto 60 Londonas olimpiešu vidū ir 24 medaļnieki. Taimazovam jau iepriekš dopinga dēļ atņēma 2016.gadā Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs iegūto zelta medaļu, bet viņa īpašumā paliek 2004.gadā Atēnās saņemtais olimpiskais zelts.
Londonas olimpiskajās spēlēs ņemtās dopinga analīzes atkārtoti pārbauda ar tehnoloģijām, kas nebija pieejamas sacensību norises laikā. Neilgi pirms spēļu sākuma un to norises laikā dopinga analīzēs konstatēja deviņus pozitīvus rezultātus.
Pēc atkārtotas analīžu pārbaudīšanas no Londonas olimpiskā zelta šķīrušies arī četri Kazahstānas sportisti un divas Krievijas vieglatlētes.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) 2015.gadā pagarināja analīžu paraugu atkārtotu pārbaudes veikšanu no astoņiem gadiem līdz 10 gadiem, tiesa, lēmums neattiecas uz jau iepriekš notikušajām olimpiādēm. Tādējādi sodus pēc Londonas olimpiskajās spēlēs ņemto paraugu pārbaudīšanas varēs noteikt līdz 2020.gada vasarai.
SOK uzsvēra, ka cīņa pret dopingu ir svarīga prioritāte, tādēļ pret pārkāpējiem ir spēkā nulles tolerance. SOK 2019.gada maijā arī informēja par Londonas olimpiskajās spēlēs 4.vietu ieguvušās Latvijas tāllēcējas Inetas Radevičas diskvalifikāciju dopinga dēļ.