Bauskas sākumskolas sporta skolotāja Aiva Aišpure sarunā ar “Sporta studiju” atklāj, ka nekad nav rēķinājusi savu darba laiku – ja vajadzēs, viņa ilgāk paliks, ja būs nepieciešams papildu laika ieguldījums – pastrādās brīvdienās. Viņasprāt, ja darbs patīk, tad cilvēks savas stundas nerēķina.
Salas vidusskolas sporta skolotājs Pēteris Krastiņš uzsver, ka tieši sporta skolotājam ir jābūt tam cilvēkam, kurš izskaidro bērniem, kāpēc viņiem tas ir jādara
Pirmais vērojums – mēs, cilvēki, kas tieši neesam iesaistīti skolas dzīvē, skolā notiekošo vispārinām. Neviens nemāk skriet, lēkt, mest kūleņus. Bet mēs metam vienā katlā to, ko dara pirmo klašu bērni, un to, kā rīkojas un spriež vidusskolēni.
“Varbūt man ir paveicies, un es strādāju ar tādiem bērniem, kuri būtu ar mieru to lieko stundu skolā pavadīt, ja viņi to lieko stundu tiktu sporta zālē,” teic Gulbenes sākumskolas sporta skolotāja Sarmīte Gobiņa, piebilstot, ka tas nostrādātu, ja stunda būtu veltīta tam, kas bērniem pašiem patiktu – uz izkustēšanos, nevis uz apmācību.
Kad apspriežam projektu “Sporto visa klase”, kurā bērni sporto katru dienu, bieži piemirstam, ka šajā projektā iesaistīti bērni no otrās līdz sestajai klasei. Vienlaikus nav izdevies sastapt nevienu projektā iesaistīto skolotāju, kurš teiktu, ka sporta ir par daudz, bet bērni pārguruši.
Staiceles pamatskolas sporta skolotāja Vizma Tiltiņa atklāj, ka piedalās projektā ar ceturto un piekto klasi, un viņa māca arī klases, kas nepiedalās šādā projektā. Atšķirība attīstībā esot ļoti liela.
Rezultāts ir labs – bērni labāk koncentrējas arī citos mācību priekšmetos, taču ar šābrīža resursiem nodrošināt visiem piecas sporta stundas nedēļā nav iespējams – nav skolotāju un algas, nav sporta zāļu. Tam piekrīt arī Aišpure – Bauskas sākumskolā ir tikai divas sporta skolotājas, un, ja visas klases sportotu katru dienu, to nebūtu iespējams nodrošināt.
Tomēr sporta skolotāji bieži vien ir tie, kuri iesaista bērnus ārpusskolas sporta aktivitātēs. Interesei par veselīgu dzīvesveidu būtu jāsākas ģimenē, diemžēl Latvijā tā pagaidām ir tikai teorija. Labo piemēru gan ir daudz, taču tā nav tendence.
Vēl viena neizmantota iespēja kustībām ir starpbrīži. Bet problēmas var rasties ar drošību, un sporta zāle ir slēgta. Lauku skolās gan situācija esot vienkāršāka.
