Sporta ziņas

Latvijas - Igaunijas basketbola līga. BK «Ogre» - «Rakvere Tarvas»

Sporta ziņas

Latvijas futbola Virslīga. RFS 1:2 «Valmiera FC»

Kas jāmaina Latvijas sportā? - Vieglatlētikas finanšu krīze: pašu vai valsts vaina?

Latvijas vieglatlētika finanšu krīzē – paša sporta veida vai valsts vaina?

Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs organizācijas finansiālo stāvokli raksturo kā katastrofālu. LVS minimālo vajadzību nodrošināšanai nepieciešami 340 000 eiro, bet valsts dotācijas no Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) ir tikai 120 000 eiro.

ĪSUMĀ:

  • Vieglatlēti sūrojas par sacensību rīkošanas augstākām izmaksām nepieciešamo resursu dēļ
  • Valsts atbalstu vieglatlētika saņem pa daudziem kanāliem, daļā dotāciju gan starpnieka lomā
  • Vieglatlētikā cer uz valstī prioritāro sporta veidu noteikšanu
  • Papildu finansējuma piešķiršana vieglatlētikai varētu raisīt neizpratni citos sporta veidos

Miļkevičs sarunā ar Latvijas Televīziju uzsvēra, ka LVS jāorganizē daudz sacensību un to sarīkošana prasa lielus resursus. 

"Kopumā gadā ir 20 Latvijas čempionāti visām vecuma grupām. Ar ko mēs vēl esam unikāli – mums ir vajadzīgi 70 tiesneši stadionā vienlaicīgi. Izdevumi vienu sacensību organizēšanai ir ļoti augsti," teica Miļkevičs. "Skatoties uz Latvijas Sporta federāciju padomes kritērijiem, visām federācijām ir savas aktivitātes, bet droši vien noorganizēt čempionātu dambretē ir nedaudz lētāk, nekā noorganizēt čempionātu vieglatlētikā."

Pārspīlēti gan būtu teikt, ka vieglatlētika no valsts puses nebūtu novērtēta.

Vieglatlētika kā neviens cits sporta veids var lepoties ar teju visām iespējamajām valsts budžeta injekcijām.

Vieglatlētika ir atrodama visvairāk sporta skolās, un valsts dotē jaunatnes vieglatlētikas treneru darba samaksu. Vieglatlētika ir atrodama arī valsts uzturētajā Murjāņu Sporta ģimnāzijā. Vieglatlēti ir Latvijas Olimpiskajā vienībā, saņem pabalstu no Latvijas Olimpiešu sociālā fonda.

Valsts finansiāli atbalsta arī vieglatlētikas sacensību organizēšanu. LVS saņem valsts dotācijas arī caur Olimpisko komiteju un Sporta federāciju padomi. 

Ierasti LVS ir bijusi viena no visdāsnāk dotētajām Latvijas sporta federācijām. Tās iesniegtajos gada pārskatos atrodams, ka vēl nesen dotāciju apmērs ik gadu bijis vairāk nekā pusmiljons eiro. Miļkevičs paskaidroja, ka daļā dotāciju LVS bija tikai starpnieks, kas naudu pārskaita citam savienības biedram. Turklāt

kādreiz savu artavu pienesa arī starptautisko vieglatlētikas jumtorganizāciju finansējums, kas vairs netiek piešķirts.

"Ļoti labs jautājums par starptautisko finansējumu. Tas mums jau apaļus trīs gadus ir nulle, tāpēc ka esam iekļauti to ekonomiski attīstīto valstu sarakstā, kuras starptautiskās un Eiropas vieglatlētikas asociācijas vairs nefinansē," teica Miļkevičs.

LVS ģenerālsekretārs norādīja, ka pērn izdevies piesaistīt 124 000 eiro no privātajiem atbalstītājiem. Tas liek secināt, ka Vieglatlētikas savienība ir ārkārtīgi atkarīga no dotācijām un īsti nespēj par sevi pastāvēt tirgus apstākļos konkurencē ar citu sporta veidu federācijām.

"Prasīt naudu sportam ir diezgan sarežģīti. Arī atbalstītājiem. Nebūsim naivi – atbalstīt kara upurus vai atbalstīt vieglatlētiku – droši vien tur nav divu domu," atzina Miļkevičs. "Bet arī mums tā ir izdzīvošanas stadija, kurā šobrīd esam."

Vieglatlētikas treneris Viktors Lācis atzīst, ka LVS visu laiku ir bijusi lūdzēja lomā.

"Visu laiku ir jālūdz nauda pašvaldībām, lai aizvestu [sportistus] uz pasaules vai Eiropas čempionātiem," sacīja Lācis.

Treneris Lācis uzskata, ka vieglatlētiku glābt var tikai prioritāro sporta veidu noteikšana, kas valsts līmenī atlikta. Viņaprāt, prioritārajiem sporta veidiem jābūt atsevišķi noteiktiem gan Izglītības un zinātnes ministrijā, gan Latvijas Olimpiskajā komitejā, gan Latvijas Sporta federāciju padomē.

"Mēs redzam, ka zaudējam bērnus. Ļoti daudz bērnu. Tas nav tikai kovida dēļ. Tas ir tāpēc, ka mums nav prioritāšu," teica Lācis. "Latvijas Vieglatlētikas savienība nevar normāli sarīkot sacensības, tāpēc ka viņiem nav naudiņas."

LVS valdes locekle Ieva Zunda uzskata, ka nav pareizs princips valsts finansējumu nodot sabiedriskajām organizācijām, šajā gadījumā Olimpiskajai komitejai, Sporta federāciju padomei un Komandu sporta spēļu asociācijai.

"Šīs trīs organizācijas tālāk pārdala naudu. Šīs visas trīs ir sabiedriskas organizācijas, kas arī cīnās par vēlētāju balsīm," paskaidroja Zunda. "Manuprāt, tā rezultātā tiek dalīts pēc iespējas vienlīdzīgāk visām federācijām, neizvērtējot prioritārās." 

Pēc Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) kritērijiem

vieglatlētika sporta veidu rangā ierindojas 2. vietā un caur LSFP saņem otro lielāko valsts dotāciju. Tomēr tās apmērs ir relatīvi neliels,

jo valsts dotācijas tiek sadalītas 86 dažādām federācijām. Lai papildus iegūtu līdzekļus no valsts budžeta, LVS vērsīsies Nacionālajā sporta padomē.

Papildu finansējuma piešķiršana solās būt ļoti vārīgs jautājums – vieglatlētiem nelabvēlīgs lēmums var nopietni iedragāt sacensību kalendāru un sportistu starptautisko apriti. Savukārt vieglatlētikai labvēlīga lēmuma gadījumā traci par šādu ārpuskārtas atbalstu varētu sākt celt citas federācijas, kurām arī savu rūpju un problēmu netrūkst.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt