Sporta ziņas

Pasaules kausa 6.posma un Eiropas čempionāta sacensības kamaniņu sportā

Sporta ziņas

PK posms un EČ kamaniņu sportā Siguldā

Kas jāmaina Latvijas sportā? - Kādam jābūt sporta septiņgades plānam?

Latvijas sporta sabiedrībā vēlas praktisku septiņgades plānu nozares attīstībai

Sporta sabiedrība Latvijā aktīvi strādā pie galvenā attīstības dokumenta – sporta politikas pamatnostādnēm nākamajiem septiņiem gadiem, kas, iespējams, būs detalizētākais dokuments Latvijas sporta vēsturē. Latvijas Televīzijas (LTV) uzrunātie sporta sabiedrības pārstāvji ir vienisprātis, ka pamatnostādnes ir nepieciešamas, taču līdz šim tām nav bijis tiešas ietekmes uz sporta nozares attīstību.

Iepriekšējās pamatnostādnes attiecās uz laika posmu no 2014. līdz 2020. gadam un bija izklāstītas uz 73 lapām. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) asociētā profesore Signe Luika intervijā LTV teica, ka sporta nozare attīstīsies jebkurā gadījumā, tomēr ir svarīgi izvēlēties atbilstošāko ceļu. Viņa uzskata, ka pamatnostādņu projektā ir ņemti vērā 30-50% sporta sabiedrības piedāvājuma. 

"Bērns aug jebkurā gadījumā. Vai mēs viņu barojam ar rupjmaizi, medu un speķi, vai mēs viņu barojam ar ātrās ēdināšanas pārtiku. Tāpat ir ar sporta nozari," teica Luika. "Tā dzīvo savu dzīvi, cilvēki ievieš savas detaļas, korekcijas, atbild uz sabiedrības vajadzībām un interesi, un sports attīstās. Bet, lai mēs varētu pateikt, ka tur ir bijusi liela nozīme šim plānošanas dokumentam… Nav tāda pārliecība."

Tāpat kā iepriekšējos septiņos gados, arī nākamajā ciklā kā prioritāti virza bērnu un jauniešu sportu. Pamatnostādņu projektā minēts, ka mērķis ir nodrošināt iespējas ikvienam bērnam un jaunietim iesaistīties sporta nodarbībās, piemērojot fizisko aktivitāšu veidus atbilstoši katra fiziskajai sagatavotībai un interesēm.  Līdz šim tas nav izdevies.

Pamatnostādņu projektā ir izcelti trīs sporta politikas virzieni -

bērnu un jauniešu sports, tautas sports un augstu sasniegumu sports, kurus caurvij vēl ceturtais – pielāgotais sports cilvēkiem ar invaliditāti. 


LSPA asociētā profesore Luika norādīja, ka viss pamatnostādnēs minētais ir būtisks un svarīgs, taču norādīja uz daudziem dziļiem robiem projektā. Kā uzskatāmāko piemēru viņa minēja ilgtermiņa plāna neesamību cīņai ar Covid sekām, kuras sporta nozarē būs jūtamas nākamos 4-5 gadus.

"Šis [pamatnostādņu] dokuments šādā redakcijā neatbild uz Covid jautājumu, neatbild uz Latvijā esošo dopinga problēmu, neatbild uz jautājumu par sociāli ekonomisko sporta nozīmīgumu un daudzām citām aktuālām lietām," uzsvēra Luika. "Protams, problēma nr. 1 mums šobrīd ir Covid-19. Gan sporta organizācijām, gan pašiem sportistiem. Arī sportistu vakcinēšana. Tā būs problēma, ar ko – šīs krīzes sekām – mēs cīnīsimies vēl 4-5 gadus. Tas būtu tas, ar ko mums šobrīd būtu jāsāk, jo dokumentam ir jāatbild uz sabiedrības šībrīža problēmām."

Pamatnostādņu izstrādē, pēc Luikas domām, nav pietiekami uzklausīti sporta nozares pārstāvji,

kuri šoreiz gan ir bijuši krietni aktīvāki nekā citas reizes. Luika uzskata, ka nav pamatoti Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apgalvojumi, ka visas darba grupas ir strādājušas un priekšlikumi ir ņemti vērā. Piemēram, darba grupa, kas virza sporta nozares finansēšanas un pārvaldības pilnveidi, prioritāro sporta veidu definēšanu un sporta sistēmas administrēšanu, kopā nemaz nav sanākusi, teica Luika.

"Tie ir ministrijas priekšlikumi, izstrādāti, piedāvāti un pasniegti tā, ka jūs paši esat tos izstrādājuši," paskaidroja Luika. "Tāpat ir daudziem citiem virzieniem, kur ir ņemti vērā 30% - 50% no tā, ko mēs kā sporta sabiedrība esam piedāvājuši un vēlējušies redzēt šajā [pamatnostādņu] dokumentā."

Pilna intervija ar Signi Luiku 

Savukārt Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas (LKSSA) izpilddirektors Kaspars Gorkšs komunikāciju ar IZM vērtē atzinīgi – viņa pārstāvētā organizācija esot iesniegusi 59 priekšlikumus, no kuriem liela daļa sākusi virzību.

Gorkšu visvairāk iepriecina iespēja ieviest finanšu kompensācijas par iesaistīšanos fiziskās aktivitātēs. "Nodokļu atlaižu veidā darba devējiem, tādējādi veicinot mūs visus būt fiziski aktīviem darbavietās," paskaidroja LKSSA izpilddirektors.

LKSSA kā būtiskākos mērķus izvirza arī sporta infrastruktūras attīstību, starptautiski nozīmīgu sporta pasākumu organizēšanu un treneru atalgojuma celšanu.  

Aizvadītajos septiņos gados kā vienu no valsts sporta politikas prioritātēm izcēla tautas sportu jeb lielāku sabiedrības iesaisti sportiskās aktivitātēs. Tautas sporta organizators Jānis Puriņš akcentēja, ka savā un paša pārstāvētās „Entuziastu” kustības darbībā to nav izjutis. Viņaprāt, tautas sporta veicināšanai sarežģīts plāns nav jāizdomā, tikai jāpadara pieejamāka sporta infrastruktūra. 

"Protams, nebūtu slikti un tas noteikti palīdzētu, ja mēs grūstu naudu izglītojošās kampaņās, ka vajag sportot," teica Puriņš. "Labi, cilvēks tagad ir sapratis, ka vajag sportot. Viņš gribētu uzspēlēt hokeju, bet saprot, ka ledus īre ir 250 eiro stundā un vienīgais pieejamais ledus ir divpadsmitos naktī. Ar to tas viss arī beidzas."

Darbs sporta politikas pamatnostādņu izstrādē turpinās. Ne visas sporta organizācijas ir paguvušas apkopot savus priekšlikumus, tāpēc diskusijas turpināsies. Pamatnostādnes apstiprināt plānots ne vēlāk kā 2021.gada maijā.

Dokumenti

sporta politikas_ pamatnostadnes_2021-2027_projekts.pdf

Lejuplādēt

557.9 KB

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt