Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis intervijā Latvijas Televīzijai teica, ka sporta veidu federācijām nopietni jāstrādā, gatavojot pieteikumus konkursiem, lai saņemtu finansējumu no plānotā atbalsta.
Savukārt Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš (Jaunā konservatīvā partija) paskaidroja, ka būs noteikti kritēriji naudas saņemšanai, kā arī jāiesniedz precīzas atskaites par līdzekļu izmantošanu.
"Nebūs tā, ka iedos to finansējumu un aizmirstam. Nē, būs jāparedz noteikts finansējuma izlietojums un pretī būs precīza atskaite par šī finansējuma izlietojumu," teica Riekstiņš.
Sporta veidu federācijas Izglītības un zinātnes ministrijai atbalstam prasīja 9,6 miljonus eiro. Pētot pamatojumu, gan radušies dažādi jautājumi, jo federācijas aprēķinos ņēma vērā sliktākos dīkstāves scenārijus. Riekstiņš atzina, ka ārkārtējās situācijas dēļ ieviestos ierobežojumus sporta veidu federācijas paredzēja līdz gada beigām, taču sporta aktivitātes pamazām atgriežas jau vasara sākumā. Tas ļaus daļu līdzekļu federācijām piesaistīt pašām.
Pēc 9.jūnija Latvijā tiešām sports varētu atgriezties ar dažādām sacensībām. Valdības kuluāros vairs nerunā par ārkārtas situācijas pagarināšanu, bet ar ierobežojumiem gan vēl būs jārēķinās vairākus mēnešus. Riekstiņš cer, ka jau jūnijā varētu risināties sacensības ar 200-300 dalībniekiem.
Ierobežotu sporta pasākumu norise Latvijai ir svarīga arī biznesa aspektā. Kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā sacensības jau notiek, Latvijas sporta klubi un sportisti pat brauc pie kaimiņiem un sacensības aizvada tur. Līdz ar to arī nopelna kaimiņi. Pat ja sacensības notiktu bez skatītājiem, savs labums atlektu sporta objektu uzturētajiem un citiem iesaistītajiem.
