ĪSUMĀ:
- Sporta nozare diskusiju vietā saskārusies ar neefektīvu diktātu.
- Solītajiem ieguvumiem nozares pārveidošanā nav nodrošināts finanšu segums.
- Sporta likuma nepildīšana jau kļuvusi valdībai par tradīciju.
- Augstu sasniegumu sporta finansējums joprojām nav sasniedzis 2008. gada līmeni.
- Varēšanu sportā Aldons Vrubļevskis vērtē pēc paveiktajiem darbiem.
Pašreizējā valdība, sākot darbu, definēja vairākus mērķus sporta nozarē, solot gan pilnveidot un papildināt, gan uzlabot, padziļināt un vienkāršot, bet nemaz tik viegli neiet, teica Vrubļevskis. Viņš uzsvēra, ka sports ir ļoti sarežģīta nozare, kaut vai tā daudzveidīguma dēļ, bet diskusiju vietā nozare saņēma diktātu, kas jāizpilda. Nonākot līdz konkrētu lēmumu pieņemšanai, kas var tieši ietekmēt kādu jomu vai sporta veidu, reformatori atduroties pret argumentētu pretestību.
"Ja iepriekš nav notikusi diskusija, iznāk, ka šajā reformējamajā pusē ir argumenti, bet no otras puses ir tikai rīkojumi. Tā demokrātija nestrādā," sacīja Vrubļevskis.
LOK eksprezidents saskata, ka process jau tagad nesokas viegli, bet, kad sāksies 2021. gada budžeta apgūšana, to uz savas ādas izjutīs gan sportisti, gan sporta speciālisti un federācijas, no kurām daudz vairāk prasīs, bet taustāmu labumu tās diez vai iegūs. Tad arī varēšot saprast, kā sporta sabiedrība uztver un vērtē reformas.
Sporta sistēmas reformēšanu Vrubļevskis raksturo kā zināmā mērā vardarbīgu, turklāt pašvaldību reformas dēļ sports nevar rēķināties ar aizstāvību no vietvaru puses.
Lai gan sports Latvijā attīstās pašvaldībās, to vadītāju un vietējo politiķu prioritāte ir ne jau sporta skolas un sporta klubi.
Samazinot izdevumus nelielā apmērā par dažiem desmitiem tūkstošu eiro gadā, nevar iegūt ekonomiju, kas dotu jūtamu efektu vai pienesumu sporta nozarei kopumā, paskaidroja Vrubļevskis. Līdzekļu ekonomijas prasība sarežģījusi Olimpiešu sociālā fonda darbu, jo pēdējos divos gados darba algu fonds tam būs sarucis par ceturtdaļu, nemainoties darba sarežģītībai un apjomam.
LOK eksprezidents redz vēlmi problēmas sportā risināt ar skaļiem virsrakstiem un solījumiem, lai tikai tas labi izskatītos un labi skanētu, pat ja tam nav seguma.
Daudziem solījumiem, kas tika doti 2020. gada vasarā un rudenī, finansiāla seguma 2021. gadā nav un tas nav saskatāms arī 2022. gadā,
teica bijusī LOK amatpersona.
"Šie solījumi nodrošināt sporta veterānu veselības apdrošināšanu vai atbilstošu palielinājumu olimpisko medaļnieku pabalstiem, lai Latvijas olimpiskie medaļnieki būt novērtēti līdzvērtīgi kā Igaunijā vai Lietuvā, bez papildu finansējuma nav [realizēšanai] iespējami. Pareizāk vienmēr ir izdomāt līdz galam, ko grib sasniegt, tad izpētīt, vai tas ir iespējams, un tikai pēc tam nākt ar skaļiem paziņojumiem," uz skaļu saukļu neefektivitāti norādīja Vrubļevskis.
Izmaiņas nodokļu likumos ne tik sen samazināja sporta finanses, bet nav pagājuši pat trīs gadi un ir jaunas reformas, kas radīs atkal jaunu vidi. Vrubļevskis uzskata, ka
lielākā problēma Latvijas sportā pēdējos 20 gados ir politisko solījumu nepildīšana, lai atņemto atgrieztu caur budžetu.
Solījumi netiek pildīti ar dažādiem argumentiem, pat nepildot likumu.
"Piemēram, šobrīd Sporta likumā ir ieraksts – augstu sasniegumu sporta budžeta finansējums nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā finanšu gadā piešķirto finansējumu," uzsvēra Vrubļevskis.
Lai gan likumā tāds ieraksts ir jau vairāk nekā 10 gadu, augstas klases sasniegumu sporta finansējums ik gadu šūpojas augšup un lejup. Uz aizrādījumu, ka netiek pildīts likums, finanšu ministra atbilde savulaik bijusi agresīva.
"Ak tā, jums likums nepatīk? Mēs izgrozīsim likumu, mums Saeimā balsu pietiek, un nebūs vairs tāds ieraksts likumā," finanšu ministra pausto citēja Vrubļevskis. "Tāda ir politiķu pieeja – ļoti virspusēja un vīzdegunīga," viņš piebilda.
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidentam Žakam Rogem 2011. gadā viesojoties Rīgā, izglītības un zinātnes ministrs savā ziņojumā būtu varējis minēt, ka viena gada laikā augstu sasniegumu sporta finansējums ir samazināts par 67%. Taču kopš tā laika
Latvija deviņos gados nav spējusi atgriezties pie 2008. gada finansējuma apjoma augstu sasniegumu sportam,
neraugoties uz dzīves dārdzības kāpumu un prasībām pēc augstiem rezultātiem, uzsvēra Vrubļevskis.
"Piespēle" podkāstā
-
Savā lietotnē meklē - Piespēle
Garums - 15 min; jauna epizode katru svētdienu.
Pēc LOK vadītāja krēsla pamešanas Vrubļevskis uzskata sevi par vienu no kvalificētākajiem Latvijas bezdarbniekiem, bet nejūtas slikti, jo var darīt to, kas patīk un interesē. Par Latvijas sporta pašreizējo vadību bijusī amatpersona negrib izteikties, jo neuzskata to par savu kompetenci. Viņš gan uzsver, ka
tikai paveiktie darbi apliecina varēšanu, bet pašlaik tādu nav.
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) loceklis un Starptautiskās Bobsleja un skeletona federācijas prezidents Ivo Feriani novembrī Siguldā pasniedza Vrubļevskim moderno olimpisko spēļu dibinātāja Pjēra de Kubertēna medaļu. Šo olimpisko apbalvojumu ieviesa 1964. gadā, lai godinātu sportistus, bijušos atlētus un amatpersonas par izcilu ieguldījumu olimpiskajā kustībā. Apbalvojumu Vrubļevskis uzskata par negaidītu, bet ļoti patīkamu pārsteigumu.
Vrubļevskis turpina trīs savus starptautiskos olimpiskos pienākumus – viņš ir Starptautiskās sporta arbitrāžas arbitrs, Eiropas olimpiskās asociācijas Auditoru komisijas dalībnieks un Pasaules Olimpiskās asociācijas Juridiskās komisijas dalībnieks.
LOK eksprezidents ir pārliecinājies, ka sports pasaulē katrā valstī attīstās pēc atšķirīgas sistēmas, bet
vienmēr sabiedrībā atradīsies cilvēki, kuri centīgi un apņēmīgi mēģinās rast pielietojumu savam talantam un spējām neatkarīgi no tā, kas ir pie varas un kāds ir valsts finansējums.
Individuālie sasniegumi pamatā ir balstīti uz cilvēka apņēmību un ģimenes ieguldījumu, bet sporta sabiedrisko organizāciju pienākums ir veicināt atbalstu tiem, kuri cenšas un grib pierādīt, ka spēj sasniegt daudz, piebilda Vrubļevskis.
Latvijas Riteņbraukšanas federācijas viceprezidenta un vēlāk arī prezidenta amatā Vrubļevskis lika pamatus BMX attīstībai, vēlāk sagaidot arī triumfu, kad Māris Štrombergs kļuva par divkārtēju olimpisko čempionu. Bijušais Latvijas augstskolu čempions šosejas riteņbraukšanā atzīst, ka, sākot kādu kustību, iesaistītie domubiedri nemaz nedomā par kādiem gaidāmajiem panākumiem, bet rezultāts var pārspēt visas cerības.