Sporta studija

Ātrslidotājs Haralds Silovs izvērtē aizvadīto sezonu

Sporta studija

Latvija un Lietuva tiekas e-basketbolā

Profesionālu sportistu apdrošināšana - finansiāli smags jautājums federācijām

Latvijas izlašu dilemma: Sportistu apdrošināšana dārga, visas cerības uz valsti

Lai Latvijas valstsvienībās spēlētu vislabākie meistari, sporta veidu federāciju amatpersonām ir pamatīgi jānopūlas. Zināmā mērā tas ir apburtais loks, bet, jo labāks spēlētājs, jo grūtāk nodrošināt viņa iekļaušanos nacionālajā izlasē, tādēļ ka apdrošināšanas izmaksas kāpj debesīs. 

Jo vairāk pelna spēlētājs, jo grūtāk viņu iesaistīt valstsvienībā. Pirms diviem gadiem ar to saskārās Latvijas Basketbola savienība (LBS), kad Kristaps Porziņģis un Dāvis Bertāns piekrita spēlēt izlasē, bet naudas Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlētāju līgumu apdrošināšanai nebija. Pēc pieprasījuma valstij risinājums tika atrasts. Abu spēlētāju apdrošināšana Latvijai izmaksāja vairāk nekā 150 000 eiro. 

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" pastāstīja, ka nepieciešamās finanses basketbolistiem tika sameklētas pavisam citā jomā. Latvijā ieradušos bēgļu skaits nebija tik liels, cik viņiem ieplānotās finanses, tādēļ radās iespēja izlāpīties.

Latvijas Hokeja federācija (LHF) pērn naudu spēlētāju apdrošināšanai pasaules čempionātā lūdza valdībai. Arī šogad kaites ir vecās - federācijai naudas nav, bet ik gadu hokejistu apdrošināšanai vajadzīgi apmēram 100 000 eiro. LHF prezidents Aigars Kalvītis atzīst, ka arī šopavasar paļaujas uz valsts palīdzību un valdībai ir lūgti 75 000 eiro. 

Iepriekš arī nevar  prognozēt precīzu apdrošināšanas izmaksu summu, jo nav zināms, kurus spēlētājus treneris gatavošanās posma noslēgumā izvēlēsies iekļaut valstsvienības sastāvā, paskaidroja Severs.

Eksperti lēš, ka standarta apdrošināšanas nosacījumi paredz apdrošinātājam samaksāt summu, kas ir līdzvērtīga 2% sportista atalgojuma, tātad 20 000 eiro par katru  līguma miljonu. 

Latvijas Volejbola federācijas (LVF) prezidents Jānis Buks atzīst, ka izlases volejbolistus LVF līdz šim nav apdrošinājusi. Lai gan līgumi volejbolā nav tik lieli kā naudīgākos sporta veidos, par apdrošināšanu vismaz labākajiem spēlētājiem noteikti būs jādomā, atzina Buks. 

Savukārt Latvijas Handbola federācijas ģenerālsekretārs Guntis Ciematnieks uzsver, ka handbolisti Latvijas valstsvienībā riskē ar savu profesionālo nākotni, jo traumas gadījumā var palikt bez algas un darba.  

Basketbols, hokejs, handbols un volejbols gan ir iekļauti prioritārajā sarakstā, bet valsts piešķirtās summas arī šiem sporta veidiem būtiski atšķiras. Handbola federācijā vēl domā, vai pieteikties pasaules čempionāta kvalifikācijai, jo naudas dalības nodrošināšanai nav. Tikmēr Buks atzīst, ka bez valsts finansējuma nacionālās izlases volejbolā nebūtu. 

Daudzi speciālisti pievērš uzmanību, ka dažādām motoru sporta sacensību licencēm Latvija atvēl vairāk nekā miljonu eiro gadā. Tas ir vairāk nekā no valsts piešķirtais finansējums kopā hokeja, basketbola, volejbola un handbola federācijām. Severs nevēlas pretnostatīt dažādus sporta pasākumus, bet atzīst, ka prioritāte būtu pedagogu darba samaksas nodrošināšana bērnu un jauniešu sporta skolās, un to arī paredz Sporta likums. 

Papildu finanses sporta nozarei pienāksies, sākot ar 2020.gadu, kad tiks iedalīta nauda no alkohola, tabakas un azartspēļu ienākumiem. Lai savilktu galus, federācijas cenšas piesaistīt individuālus sponsorus. Ciematnieks atzīst, ka jārisina dilemma, jo izlasei jāpārstāv valsts, bet finansējumu valstsvienības pastāvēšanai, iespējams, piedāvās tikai uzņēmums no nozares ar neviennozīmīgu vērtējumu sabiedrībā. 

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti