LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā?", sporta sabiedrības pārstāvjiem diskutējot par sankcijām Krievijas un Baltkrievijas atlētiem, kā piemērs tika minēts janvārī Austrālijā notikušais "Grand Slam" tenisa turnīrs. Ceturtdaļfinālu Melburnā sasniedza Latvijas tenisiste Aļona Ostapenko, bet triumfēja zem neitrāla karoga startējošā baltkrieviete Arina Sabaļenka.
Par sportu atbildīgā izglītības un zinātnes ministre Čakša saskata, ka atlētus, kas startē šādās sacensībās, nedrīkstētu finansēt no valsts budžeta un iekļaut Latvijas izlasē.
"Tā ir duāla situācija. Manuprāt, ja sportists izvēlas tādu lietu, tad pēc tam vairs nevar saņemt publisko finansējumu jeb valsts garantēto finansējumu. Jautājums, vai var atrasties izlasē," teica Čakša. "Manā skatījumā – nevar."
Pāris dienas vēlāk ministre domas nebija mainījusi, lai arī Sporta likumā tā pašreizējā redakcijā nekas neliedz Latvijas sportistiem startēt vienās sacensībās ar Krievijas un Baltkrievijas atlētiem.
"Es nedomāju, ka mums ar to būtu jāiet likumā, bet līgumattiecībās par finansējuma iedalīšanu tāds punkts būs," sacīja Čakša. "Gan [Latvijas] Olimpiskās vienības, gan attiecībā uz federācijām, kur finansējumu no valsts budžeta dala Izglītības un zinātnes ministrija, mēs liekam iekšā to, ka finansējums nedrīkst tikt novirzīts sportistiem, kuri piedalās spēlēs, kurās piedalās Krievijas un Baltkrievijas atlēti."
Ministre uzsvēra, ka šajā jautājumā nav iespējama pelēkā zona, tāpēc Latvijas pozīcijai jābūt striktai.
Jebkuru izņēmumu agresorvalstis Krievija un Baltkrievija varētu izmantot savā labā.
"Tas nebūs vienpersoniski mans lēmums. Mums vēl ir paredzēta kopīga diskusija ar Ārlietu ministriju, kā to visu risināt un šķetināt uz priekšu. Te ir gan morālā šķautne, gan saprotot sportistu situāciju," sacīja Čakša. "Personīgi es uzskatu, ka nebūtu jāfinansē un jāļauj piedalīties sportistiem, kas ir tādā vienumā ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem."
Ja ministres iniciatīva atradīs dzirdīgas ausis, tad pavasarī pasaules čempionātā valstsvienībā nevarēs spēlēt neviens no Nacionālās hokeja līgas (NHL) latviešu hokejistiem,
kā arī, piemēram, Vācijas līgā spēlējošie. Pretējā gadījumā Latvijas Hokeja federācija (LHF) riskētu palikt bez valsts finansējuma. Tāpat Latvijas Olimpiskā vienība (LOV) būs jāpamet vadošajiem tenisistiem un riteņbraucējiem, un šie sportisti arī izlašu līmenī vairs nevarēs pārstāvēt Latviju.
Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) pārstāve Dace Gulbe pauda, ka LOK uzskata par nepieļaujamu Latvijas izlases sastāvā un individuāli piedalīties tādās starptautiskās sporta sacensībās, kas no dalības nav atstādinājušas Krievijas un Baltkrievijas sportistus, tai skaitā olimpiskās kvalifikācijas sacensībās.
LOK paskaidroja, ka jautājums par konkrētu sportistu nākotni LOV tiks skatīts tās pilnsapulcē 17. februārī.
Aptaujāto federāciju amatpersonas ir vienisprātis – Krievijas un Baltkrievijas sportistiem arī zem neitrāla karoga nedrīkst ļaut startēt olimpiskajās spēlēs, kā arī Eiropas un pasaules čempionātos.
Tomēr attiecībā uz Latvijas sportistu individuālo karjeru federācijas aicina ar pārsteidzīgiem lēmumiem nenodarīt pāri Latvijas sportam – it sevišķi, ja Ukraina saviem sportistiem dalību vienās sacensībās ar agresorvalstu atlētiem nav liegusi.
Riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārs Toms Markss uzskata, ka sportistu darbs pēc līguma profesionālās komandās nebūtu jāpakļauj sankcijām.
"Ja mēs nevaram savākt punktus dalībai olimpiskajās spēlēs, tad mēs nevaram tur piedalīties. Manuprāt, daudz pareizāk būtu ļaut puišiem veikt savus darba pienākumus komandu sastāvos," paskaidroja Markss. "Vēl viena lieta, ko nepieminēju – šajās sacensībās piedalās un piedalīsies arī Ukrainas sportisti. Ukrainas Riteņbraukšanas federācija šobrīd nav liegusi sportistiem pārstāvēt savas profesionālās komandas."
Sportistus aicina uzklausīt arī Latvijas Tenisa savienības prezidents Ernests Gulbis.
"Nevaram ignorēt arī katra sportista individuālu viedokli, un mums ir jāuzklausa arī viņi, lai kopīgi nonāktu pie risinājuma, kur Krievijas agresija Ukrainā netiek leģitimizēta caur sportu, bet arī nenodarām pāri pašmāju sportistiem konkrētu starptautisku organizāciju lēmumu dēļ," uzsvēra Gulbis.
Savukārt LHF ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs rēķinās, ka, piepildoties ministres sākotnējai iecerei, rastos būtiski apgrūtinājumi nacionālajai izlasei.
"Ja izmaiņas noteikumos tiktu attiecinātas tādā apmērā, kā izskanēja [LTV] raidījumā, tad tas nākotnē varētu apgrūtināt ne tikai Latvijas hokeja izlases komplektāciju, bet arī mūsu valstsvienības konkurētspēju pasaules līmenī," atzina Pļāvējs. "Mēs vienmēr esam respektējuši un cienījuši valsts pieņemtos sporta likumus, to grozījumus. Rūpīgi sekosim līdzi notikumu gaitai un lēmumus pieņemsim valsts pieņemto normu ietvaros."
Satversmes 106. pants paredz ikvienam tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Savukārt 116. pantā atrunāti gadījumi, kad šīs tiesības var ierobežot, – lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
LTV aptaujāja vairākus respektablus juristus – neviens nesaskatīja pietiekamu iemeslu piemērot Satversmes 116. pantu sportistu ierobežošanai, bet galavārds tik un tā piederētu Satversmes tiesai.
Neoficiāli zināms, ka par ministres Čakšas pausto ieceri kuluāru līmenī izbrīnu pauduši arī viņas partijas biedri.
