Sporta studija

Sporta studija

Sporta studija

F-1 komandas inženieris Mārtiņš Zalmans: Viss atkarīgs no talanta

Latvija pasaules līderos naudas balvu sportā dāsnumā

Latvijā dāsni dala naudu par sasniegumiem sportā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Par izciliem sasniegumiem sportā valsts šogad sportistiem, treneriem un atbalsta personālam gatava izmaksāt krietni virs viena miljona eiro. Tas nav maz, ja ņemam vērā, ka tā ir pateicība par paveikto.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs “Sporta studijai" norāda: “Uz naudas balvu dāsnumu mēs esam vieni no līderiem ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē.”

Kopš deviņdesmitajiem gadiem vienmēr esam neizpratnē šūpojuši galvu – kam, par ko, kāpēc tik daudz vai arī - kādēļ tik maz. Tā būs vienmēr. Kamēr Latvijā būs 95 atzītas sporta federācijas, tām visām būs tiesības pretendēt uz naudas balvām par izciliem sasniegumiem sportā. Bet būs arī neapmierinātie.

Dokumenti

Naudas balvas sportā 2019.gadā

Lejuplādēt

42.77 KB

Vispirms par to, kā notiek naudas balvu piešķiršana sportā. Federācijas pašas aizpilda pieteikumu, norādot sportistus un sasniegumus, arī trenerus un personālu. Turklāt var norādīt, cik liela summa procentuāli katram pienākas. Federāciju iesniegumus saņem IZM Sporta departaments. Tā darbinieki izvērtē, vai norādītie sasniegumi atbilst Ministru kabineta (MK) noteiktajiem kritērijiem.

Piemēram, vai pasaules vai Eiropas čempionātā piedalījušies vismaz 11 valstu sportisti.

Severs atklāja, ka bijis viens olimpiskais sporta veids, kurā bija čempionāts Eiropas līmenī, un izcīnīta otrā vieta. Bet startēja divas valstis… Līdz ar to tā ir arī pēdējā vieta.

Ministrija sagatavo priekšlikumu Nacionālajai sporta padomei, ko veido astoņi ministri un 11 sporta organizāciju un izglītības iestāžu vadītāji. Padomes priekšsēdētājs ir Ministru prezidents. Šim 20 cilvēku kopumam ir iespējas balvas apmēru mainīt, ņemot vērā sacensību prestižu un konkurenci tajās. Sporta padomes lēmums tiek iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Tātad šo lēmumu pieņemšanā tiek iesaistītas visas nozīmīgākās personas, kas veido sporta politiku. Bet pašā ķēdes sākumposmā ir federācija ar savu pieteikumu.

Lēmumā arī šogad ir ļoti daudz punktu, kas raisa jautājumus, bet vienlaikus neviena no sporta prēmijām Latvijas sportu kopumā nevar padarīt bagātāku vai nabagāku. Jautājums ir par prēmiju samērojamību un būtību.

Šogad maksimāli iespējamo naudas balvu par uzvaru pasaules čempionātā saņēmuši četri sportisti: skeletonists Martins Dukurs, nedzirdīgā peldētāja Zane Embrekte un paralimpieši Diāna Dadzīte un Aigars Apinis.

Skatīties paralimpiešu makā nav tas patīkamākais uzdevums, tādēļ nedarīsim to arī šoreiz. Nobriedusi sabiedrība pielāgoto sportu vairāk atbalstītu ikdienā, nevis atpirktos par neizdarīto ar lielām prēmijām atsevišķiem sportistiem.

Cits gadījums – balva sporta federācijai sporta veida attīstībai. Šogad 26 000 eiro saņems arī Taekvondo federācija par māsu Tarvidu panākumiem.

Taču te vietā atgādināt, ka pirms dažiem gadiem šī pati federācija neizsniedza māsām licenci dalībai starptautiskās sacensībās.

Severs pastāstīja, ka šādā gadījumā federācijai ir jāiesniedz tāme naudas izlietojumam. Ja nauda tiek virzīta vienam klubam, viņš šādu tāmi nesaskaņos.

Vēl jautājums par mazo komandu treneru prēmēšanu. Lieta tāda, ka aprēķinot treneru balvu, tiek summētas visu sportistu balvas un treneriem piešķir pusi no summas. Kā piemērs bobslejs – sudraba medaļa pasaules čempionātā bobslejā četriniekiem – katram no četriem sportistiem 12 806 eiro kopā veido 51 224 eiro, tātad puse trenerim ir 25 612 eiro. Vienlaikus panākums divnieku ekipāžām ir divreiz mazāk vērtējams naudas izteiksmē.

Protams, var jau teikt, jo lielāka mazā komanda, jo lielāks atbalsta personāls vajadzīgs. Bet vai vienmēr? Salīdzināsim pludmales volejbolu un 3x3 basketbolu.

Summā basketbola treneri saņem divas reizes lielāku summu, jo komandas dalībnieku ir divreiz vairāk.

Latvijas Automobiļu federācija balvai virzījusi un visas institūcijas arī atbalstījušas prēmijas piešķiršanu braucējam Nikolajam Grjazinam, kurš ir Krievijas pilsonis, bet startē ar Latvijas federācijas izsniegtu licenci. Latvijas komandu viņš praktiski izmanto kā pakalpojumu sniedzēju.

Severs pauda savu personisko viedokli, kas nav saskaņots ar citiem, ka naudas balva tomēr būtu jāpiešķir Latvijas pilsonim.

Visbiežāk apbalvojamo sarakstā figurē kamaniņu braucēji – pieaugušie un juniori, stafetēs un kopvērtējumā, pat ja daži prēmējamie piedalījušies vien dažos posmos.

Problēma tāda, ka federācija šādā veidā cenšas visiem pateikt paldies, bet vai visi ir izcili sasniegumi?

IZM centieni kritērijus mainīt pagaidām bijuši nesekmīgi, taču Severs ir apņēmības pilns nākamgad to beidzot paveikt. Ir plāns atteikties no sistemātiskas neolimpisko sporta veidu apbalvošanas, bet katru šo gadījumu izskatīt atsevišķi, vērtējot sporta veidu masveidību un starptautisko rezonansi. Pārmaiņas atbalsta arī padome, un rādās, ka nākamais gads būs gana karsts ne tikai sportā, bet arī sporta politikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti