LPK prezidente Daiga Dadzīte ceturtdien Latvijas Radio teica, ka līdz šim pēdējoreiz finansējumu no augstu sasniegumu sporta budžeta 2011.gadā saņēma paralimpieši, kuri piedalījās paralimpiskajās spēlēs. LPK atbild par visa pielāgotā sporta uzturēšanu Latvijā, tādēļ tai savs budžets ir jāsadala gan augstu sasniegumu sportam, gan augstāka iesaistīšanās līmeņa nodrošināšanai.
Ne viss paralimpiskais sports būtu jāiekļauj augstu sasniegumu sporta līmenī, uzsvēra Dadzīte. Viņa paskaidroja, ka Latvijas olimpiskās vienības (LOV) sportisti finansējumu saņem no augstu sasniegumu sporta budžeta, un tāds pienāktos arī labākajiem paralimpiešiem. Pašlaik valsts budžets paralimpiskajam sportam paredz 365 000 eiro gadā, bet summa jāsadala visiem, tādēļ augstu sasniegumu sportisti treniņiem tērē naudu, ko saņem valsts prēmijās par augstiem sasniegumiem.
Uz dalību Tokijas paralimpiskajās spēlēs pretendē 11 Latvijas paralimpieši, bet simtprocentīgi starta kvota jau ir garantēta četriem.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs sarunā Latvijas Radio uzsvēra, ka augstu sasniegumu paralimpiskais sports tiek atbalstīts arī pašlaik, jo LPK budžets, valsts finansējumu summējot ar "Latvijas Valsts mežu" ziedojumu, kopā ir 565 000 eiro gadā. No kopējā budžeta 35% pienākas augstu sasniegumu sportam, bet pārējā summa ir masveidībai. Severs atzina, ka pašlaik LPK rūpējas arī par funkcijām, kas citās valstīs ir paralimpiskajai kustībai netipiski, piemēram, Latvijas speciālo olimpiādi un Latvijas Nedzirdīgo sporta federāciju. Severs saskata, ka diskusijās par jauno Latvijas sporta septiņu gadu stratēģiju varētu vienoties piešķirt tiešu finansējumu Latvijas speciālajai olimpiādei un Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijai.
Pašlaik paralimpiskajā sportā galvenais atbalsta mērķis nav medaļas, bet pēc iespējas lielāka dalībnieku skaita iesaistīšana pielāgotās aktivitātēs, jo 10% iedzīvotāju Latvijā ir ar dažāda veida invaliditāti, paskaidroja IZM Sporta departamenta direktors.
LPV pašlaik ir seši sportisti un seši treneri ar kopēju 151 000 eiro finansējumu. Severs saskata, ka pašlaik LPV ir pārāk liela disproporcija ar LOV, kas iekļauj 149 sportistus, ieskaitot jauniešus. Turklāt LPV dalībnieki atšķirībā no LOV atlētiem saņem vairākkārt pieticīgāku pabalstu, kas praktiski ir sportistu alga.
Sporta nozarei diskutējot par turpmāko darbības stratēģiju, būs arī īstā reize vienoties, kas ir prioritātes augstu sasniegumu sportā. Pašlaik sporta politikas mērķis ir iesaistīt pēc iespējas vairāk dalībnieku fiziskās aktivitātēs.
