Ventspils sporta skola “Spars” desmit sporta veidos iesaista vairāk nekā 1000 bērnu. Skolas 1,35 miljonu eiro budžetu veido gandrīz pusmiljona eiro valsts dotācijas un pašvaldības finansējums, kas pārsniedz 850 tūkstošus eiro. Tas ļauj no vecākiem neiekasēt līdzfinansējumu. Lai arī nākotnē situācija varētu mainīties, šobrīd uz vecāku pleciem ir tikai elementāras pamatlietas. 
"Tā saucamā starta paka ir līdzīgi kā skolā. Tur jānopērk rūtiņu burtnīca, tā arī mums ir jānopērk vai nu botas, vai peldbikses – atkarībā no tā, kurā sporta veidā bērns darbojas," paskaidroja Ventspils sporta skolas “Spars” direktore Solvita Pleinica.
Vecāku līdzmaksājumu var lūgt arī dalībai dažādās sacensībās, pārsvarā tādās, kas sākotnēji nav tikušas paredzētas sezonas plānos.
"Reizēm ir tā, ka parādās sacensības, kas nav nepieciešamas rezultativitātes kritēriju izpildei," sacīja Pleinica. "Tad mēs sporta skolā izvērtējam, vai varam braukt par to finansējumu, kas ir budžetā ieplānots, ja nauda tam pietiek. Bet, ja gadās tā, ka naudas nav un tā ir sadalīta citām grupām, kam ir jābrauc, tad runājam ar vecākiem, vai būtu ar mieru apmaksāt. Tad arī šāds līdzmaksājums reizēm ir."
Vēl viens dārdzību veicinošs elements bērnu sportā ir nometnes.
Ventspilī galvenokārt organizē dienas nometnes, starp rīta un pēcpusdienas treniņiem bērniem nodrošinot arī pusdienas.
"Ja runājam par izbraukuma nometnēm, tad tās ļoti maz organizējam, jo ir ļoti daudz sarežģītu nosacījumu, lai tās vispār notiktu. Tas veido ārkārtīgi dārgas izmaksas," uzsvēra Pleinica. "Esam paskaitījuši, cik viena bērna vecākiem izmaksātu viena šāda nometne, tās ir ļoti, ļoti dārgas nometnes. Tāpēc mēs praktizējam to, ka uz nometnēm pārsvarā brauc sportisti, kas jau ir gandrīz profesionāli vai pusprofesionāli."
Pleinica atceras tikai vienu gadījumu, kad ar kādu treneri bijis jārunā par nevēlamām finanšu attiecībām ar audzēkņu vecākiem. Lai procesu regulētu, treneriem ir iespēja pašiem individuāli pašvaldībā akreditēt izglītības programmas un caur tām arī piesaistīt papildu finansējumu no vecākiem.
Citā Kurzemes pilsētā Liepājā nopietni strādāts sporta skolas treneru darba izvērtēšanā. Pirms trim gadiem atvērts Sporta veselības centrs, kurā bērniem veic dažādus mērījumus un nosaka attīstības mērķi.
Liepājas Sporta pārvaldes vadītājs Artis Lagzdiņš uzskata, ka
treneru darbu nevar vērtēt tikai pēc sacensību rezultātiem, jo ir jāredz dinamika, tās attīstība un treniņu plāni.
Lagzdiņš atzīst, ka jaunā kārtība daļai treneru radījusi grūtības, jo viņi nav spējuši izprast pārbaužu rezultātus. Tas lielā mērā esot skaidrojams ar treneru izglītības kvalitāti, jo, piemēram, C kategorijas sertifikātu var iegūt pusgada laikā.
"Mēs pēc otrajiem un trešajiem testiem redzējām, ka tas tiek tādā pašplūsmā palaists, ignorēts," sacīja Lagzdiņš. "Ja otrajā, trešajā testā redzam, ka sportistam rezultāts ir tāds pats, nekas nav uzlabojies, tad bija skaidrs, ka ir jāmeklē tāds treneru treneris, kas ar šiem treneriem visu laiku strādās, veidos viņiem dažādas izglītības lietas, lai viņu jaudu un kapacitāti celtu uz augšu."
Lagzdiņš uzskata, ka nav iespējams treneriem radīt mūsdienīgu darba vidi un nodrošināt atbilstošu atalgojumu, ja Latvijā nav noteikts vienots un padziļināts standarts darba rezultātu novērtēšanai. Līdz ar to arī treneru atalgošanai, jo pašreizējā sporta skolu sistēmā atalgojumu nosaka nostrādāto stundu un trenēto grupu skaits, nevis audzēkņu attīstības dinamika.
