5. Risinājumu meklēšana Latvijas hokeja sabiedrības spriestspējas celšanai
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pavasarī tika veikti grozījumi Sporta likumā. Ar likuma spēku Latvijas sporta darbiniekiem tika aizliegts startēt Krievijas un Baltkrievijas rīkotajās sacensībās, strādāt to sporta struktūrās. Tomēr vairākiem Latvijas vadošajiem hokejistiem un treneriem kārdinājums pelnīt rubļus bija pārāk liels. Citos sporta veidos tas nebija tik izteikti novērojams, liekot uzdot jautājumus par hokeja sabiedrības tikumiem.
Žurnālists Armands Puče atzina, ka vecākiem hokejā ir liels risks nonākt apstākļos, kuros viņš nodod savu bērnu aprobežotā vidē. "Tādā pliekanā, nepateicīgā, kurā tiražē stūrgalvīgus muļķus. Un tā ir liela nelaime," teica Puče.
Latvijas Jaunatnes basketbola līgas nolikumā ir punkts, kas aizliedz nesekmīgiem skolēniem startēt finālsacensībās. Hokejā nekā tāda nav, un Latvijas Hokeja federācija arī nepauda gatavību ieviest līdzīgus nosacījumus.
4. Jura Savicka izolēšana no Latvijas sporta
Grozījumi Sporta likumā vispirms no Kontinentālās hokeja līgas (KHL) aprites izslēdza Rīgas "Dinamo", kur Savickis bija padomes priekšsēdētājs. Vēlāk viņam nācās atstāt arī Latvijas Tenisa savienības (LTS) prezidenta amatu. Likumā tika iestrādāti nosacījumi, ka sporta federāciju izpildvarā nevar būt cilvēki, kuri sadarbojušies ar Valsts drošības komiteju. Grozījumi sporta kuluāros ieguva palamu "Savicka likums", jo vienīgais cilvēks, kuram amats bija jāatstāj, izrādījās tieši Savickis.
Vēl maijā Savickis lika noprast, ka LTS prezidenta posteni varētu pārņemt kāda viņa uzticības persona, jo cilvēki jau paši piesakoties.
Varas pārmantošana gan izpalika. Daudziem par lielu pārsteigumu, savu kandidatūru prezidenta amatam izvirzīja tenisists Ernests Gulbis, kurš ieguva tenisa sabiedrības vairākuma atbalstu un nokomplektēja jaunu vadības komandu.
3. Valsts uzņēmuma "Latvijas Valsts meži" (LVM) ziedojumu sadale sportam
Īpašu uzmanību piesaistīja LVM mērķziedojumu sadale, jo par to nelēma Nacionālā sporta padome. Kurš lēma, tā arī netapa skaidrs.
"Šajā jautājumā jāvēršas pie Nacionālās sporta padomes un pie LVM akcionāra – Zemkopības ministrijas," pauda LVM pārstāve Inga Kalna. "Šīs organizācijas ir tās, kas lemj par iespējamo ziedojuma apmēru un iespējamo ziedojuma sadalījumu."
Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs gan pauda pārliecību, ka jautājums par mērķziedojumiem jāadresē LVM valdei un padomei.
Dāsnus mērķziedojumus pusotra miljona apmērā sadalīja vien septiņas sporta organizācijas. Zemkopības ministrija klāstīja, ka nauda piešķirta visiem, kas prasīja, un tieši tik, cik prasīja. Pēc Latvijas Televīzijas sižeta vairāku sporta federāciju vadītāji pauda gatavību ar ziedojumu lūgumiem 2023. gadam startēt jau janvārī.
2. Vecāku ambīcijas bērnu sportā
Attiecību trijstūrī – treneris, bērna vecāki, jaunais sportists – kritiskais elements ir tieši vecāki. Pārlieku fanātiski un uz rezultātu orientēti vecāki var izraisīt neatgriezeniskas sekas savu bērnu psihē.
"Var teikt, visos sporta veidos ir šādi vecāki. Ir bērni, kuri cieš no šiem vecākiem," teica sporta psiholoģe Jurita Smiltiņa. "Ir treneri, kuri ir bezpalīdzīgi. Kuri man pat zvana un prasa: ko darīt?"
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc problēma netiek izskausta, ir neziņošana institūcijām. Bērnu tiesību aizsardzības likums paredz vecākiem atbildību arī par emocionālo vardarbību.
1. Profesionālu sportistu mentālā veselība un iekļaušanās sabiedrībā pēc karjeras noslēguma
Traģiskie notikumi ar futbolistu Andreju Rubinu kalpoja par iemeslu ar saviem stāstiem dalīties arī citiem Latvijas vadošajiem sportistiem.
"Tu sevi tajā brīdī tik traki iznīcini. Lieto nereāli daudz alkohola, narkotiku," teica bijušais hokejists Kaspars Saulietis. "Sēdi telpās – neej ārā, nestaigā. Neko nedari, visu laiku eksistē. Vienā brīdī var būt par daudz – sirds apstājas, un tādēļ aizej mūžībā."
"Profesionālie sportisti nav tik advancēti, izglītoti, zinoši, bet – tam ir izskaidrojums,'' uzsvēra bijušais basketbolists Kristaps Janičenoks. "Ir tie divi treniņi dienā, ir tā diendusa un tur vēl nakts režīms jāņem vērā. Tev nav laika to darīt."
2023. gads sola jaunus izaicinājumus, līdz ar to – jaunus kutelīgus tematus, kurus pētīt.
Arī nākamgad Latvijas Televīzija turpinās meklēt atbildes uz jautājumu, kas jāmaina Latvijas sportā.
