Sporta studija

Bokseris Mairis Briedis: Jebkurā brīdī man var pateikt - līdz cīņai divi mēneši

Sporta studija

Vai sporta organizācijas būtu jāapvieno?

Vai valstij jāuztur profesionāli sportisti?

Karjera sportā kā profesijā. Vai valstij par to būtu jāmaksā?

Sporta sabiedrībā lauž šķēpus par sporta finansēšanas modeli un domājot par Latvijas sporta nākotni, izsver arī eksistenciālu jautājumu, cik stingram ir jābūt valsts plecam sporta stutēšanā un cik daudz turēšanās kājās ir katra paša atbildība.

Lai arī Latvijas sportisti ar atzīstamiem panākumiem cīnās ļoti daudzos sporta veidos, maz ir tādu, kas ar saviem panākumiem sacensību arēnās spēj ģenerēt pietiekamus ienākumus, lai paši spētu būt noteicēji pār savu karjeru neatkarīgi no nodokļu maksātāju ražīguma un amatpersonu lēmumiem.  

Šāda situācija neattiecas uz komandu sporta spēlēm, kur klubi paši komplektē savu budžetu un savu spēju robežās piesaista spēlētājus. Saņemtais atalgojums ir katra sportista individuāla atbildība – jo augstāks meistarības līmenis, jo lielāks pieprasījums un arī ienākumi.

Pēdējos 10 gados Latvija ir sevi spilgti pieteikusi arī vairākos komerciāli sekmīgos individuālajos sporta veidos.

Latvijas sports pārmaiņu gaidās

Latvijas sporta sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas par sporta pārvaldības modeli valstī un tā iespējamo racionalizēšanu.

Viens no jautājumiem ir par sporta finansēšanas sistēmu un iespējamām izmaiņām kvalitatīvāka rezultāta nodrošināšanai.

Latvijas Televīzijas "Sporta studija" aicina sporta sabiedrību iesaistīties diskusijā, paužot savu viedokli sociālajos medijos "Facebook", "YouTube", "Instagram" un "Twitter", vai sūtot e-pastu uz [email protected] 

Uzskatāmākie piemēri ir teniss un bokss. Lielā publicitāte nodrošina lielus ienākumus, bet karjeras attīstība un visi ar to saistītie izdevumi ir pašu sportistu ziņā.
 

Boksera Maira Brieža menedžeris un mārketinga speciālists Raimonds Zeps uzskata, ka sports vairs nav pats par sevi pastāvošs, jo pašlaik tas ir izklaides sastāvdaļa. Viņš saskata, ka pēdējos 20 gados sports ir spēris ļoti platus soļus, lai par tādu kļūtu.

"Ja cilvēki ir gatavi maksāt par izklaidi, tad skatītāji ir. Ja cilvēki nav gatavi maksāt, tad skatītāju nav," teica Zeps.

Savukārt

lielākā daļa Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) atlētu pārstāv sporta veidus, kuros ir salīdzinoši zema starptautiskā publicitāte, līdz ar to arī mazi vai pat neeksistējoši balvu fondi un ierobežota reklāmdevēju interese.

Šo sportistu palikšana sacensību arēnās galvenokārt balstās uz nodokļu maksātāju pleciem, jo ne visu sporta veidu federācijām labi sokas ar finansējuma piesaistīšanu privātajā sektorā. Kā šos faktorus izvērtēt, dalot valsts finansējumu, ekspertu domas dalās.

Lai sporta pārvaldība un sports Latvijā vispār varētu izdzīvot bez dominējoša valsts finansējuma, ar attiecīgu normatīvo aktu bāzi būtu sevišķi jāmotivē privātais sektors ziedot sportam, Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" savu viedokli pauda jurists Jēkabs Treijs, kurš ir speciālists sporta nozarē.

Šobrīd esošais ziedojumu atbalsta mehānisms ar nodokļu atlaidēm nav tāds, lai uzņēmējiem būtu ekonomiski pamatoti un izdevīgi regulāri un lielā apmērā ziedot sportam, uzskata Treijs. Viņaprāt, reālāks variants būtu kritiski vērtēt jau esošo valsts finansējuma sadales kārtību un nodrošināt lielāku tā efektivitāti, jo

kopējās no valsts budžeta sportam piešķirtās summas ir gana lielas.

Pēc sporta menedžera Egila Lūša domām, noteikti ir jābūt korelācijai starp spēju piesaistīt finansējumu no privātā sektora un valsts finansējumu. Ja privātais sektors nefinansē attiecīgu sporta veidu, tas nozīmē, ka arī valsts līdzdalība ir jāpārskata, uzskata Lūsis.

Savukārt Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Žoržs Tikmers neuzskata, ka būtu jāmazina valsts budžeta ietekme uz augstu sasniegumu sporta finansēšanu. Kā piemēru olimpiskais medaļnieks nosauca paša reiz pārstāvēto sporta veidu airēšanu, kas, viņaprāt, nekad nebūs pašpietiekama disciplīna komercsacensību neesamības dēļ.

"Mums ir jādod iespēja šiem sportistiem sportot to iespēju robežās, kādas mums ir," teica Tikmers. "Ir jāatbalsta federācija, jāpalīdz ar praktiskiem ieteikumiem, lai šie sportisti varētu progresēt un realizēt savu sapni. Katram ir savs sapnis."

Sporta mārketinga speciālists Zeps atgādināja, ka sporta veida veidols un tā statuss pasaulē neizslēdz iespējas pašiem strādāt un izveidot sevi atražot spējīgu tēlu. Kā spilgtu piemēru viņš minēja savulaik ļoti populāros motobraucējus Kristeru Serģi un Arti Rasmani, kuri ļoti veiksmīgi konkurēja ar hokeju, ar basketbolu, ar futbolu. 

Diskusijas par to, cik lielai jābūt valsts līdzdalībai augstu sasniegumu sporta finansēšanā, sporta sabiedrībā arvien pieņemas spēkā. Vai līdz ar prioritāro sporta veidu noteikšanu būtu jāmaina arī augstu sasniegumu sporta finansēšanas principi, jautājums joprojām paliek atklāts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti