Jānis Ķipurs: Čekas maisos ir sportisti - viņiem jāpiedod

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Sabiedrībā plaši apspriestos "čekas maisus" jeb bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģentu kartotēku plānots publiskot internetā. Visdrīzāk, kartotēkās būs arī sportistu, it īpaši PSRS laika elites sportistu vārdi un uzvārdi, jo tajā laikā apiet sistēmu nebija iespējams.

Čekas maisu atvēršana. Ko publiskos decembrī?

Avots: "LV portāls"

10 612 kartītes no VDK aģentūras alfabētiskās uzskaites:
Par VDK aģentūru, vervēšanas kandidātiem, izslēgto aģentūru,  ziņas par VDK 1. daļas (nodarbojās ar izlūkošanu) aģentūru, kura gatavojās izbraukt uz ārzemēm vai darbojās PSRS teritorijā, kā arī par vervēšanas kandidātiem īpašajam periodam – kara vai citam neparedzētam gadījumam.

4141 kartīte  no VDK aģentūras statistiskās uzskaites kartotēkas:
Darbojošies aģenti, sakārtoti pēc darbības jomām un VDK teritoriālajām apakšvienībām.  

Abās šīs kartotēkās kartītes ir identiskas, atšķirīgs ir tikai to kārtošanas veids.  

Kartītēs ir: personas vārds, tēvavārds, dzimšanas gads, vieta, adrese, darbavieta un ieņemamais amats, vervētāja uzvārds, amats, priekšnieka uzvārds, kurš apstiprinājis vervēšanu, vervēšanas datums, atzīmes par aģenta izslēgšanu.

75 kartītes no VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēkas:
Personas, kas uz sabiedriskiem pamatiem sniedz palīdzību drošības orgāniem pretizlūkošanas darbā rūpniecības un transporta, kā arī atsevišķās Aizsardzības ministrijas iestādēs un objektos.
Viņu uzdevums – strādāt aģentiem un uzticības personām.

Ārštata darbiniekiem nav segvārdu, taču ir lietas numurs un abreviatūra, kas veidota no vārda, uzvārda un tēva vārda pirmajiem burtiem.

Minētajās kartotēkās fiksēts ap četrarpus tūkstošiem VDK aģentu. Taču precīzu skaitu varēs noskaidrot tikai pēc šo dokumentu digitalizācijas, jo viena un tā pati persona varēja būt iekļauta vairākās kartotēkās.

Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komitejas apraksti pilnā apjomā: 
69 apraksti, 11 589 lietas.
Dokumenti no 1946. līdz 1991. gadam, satur LKP CK saraksti ar citām institūcijām, sēžu protokolus un stenogrammas, kā arī 2026 personas lietas, kurās apkopota informācija par LKP CK darbinieku karjeru.

1988.gada VDK darbinieku telefongrāmata.
 
Decembrī publiskojamo VDK dokumentu ieskenētas kopijas internetā būs pieejamas PDF formātā ar ierobežotām meklēšanas iespējām.

Ar kompartijas vadību saistītie dokumenti būs pieejami nākamgad.

LV portāls

Daumants Znatnajs visu dzīvi pavadījis sporta organizatoriskajā darbā. Padomju laikā sporta virsotni viņš sasniedza 1980. gadā, un līdz pat PSRS sabrukumam bija pirmais cilvēks Latvijas sporta sistēmā. Viņš uzsver – tolaik radītā sistēma nejaušības nepieļāva. Ja gribēji būt pasaules klases sportists, apiet radīto drošības sietu vienkārši nebija iespējams.

Znatnajs stāsta, ka viņam par katru sportistu bija jāuzraksta lieta un jāparaksta, un paraksts bija kā garantija, ka sportists neaizmuks. Ar to viņš gāja uz izbraukšanas komisiju, kas savukārt saņēma slēdzienu arī no Drošības komitejas. “Drošības komitejā par katru sportistu bija lieta,” atceras Znatnajs, kurš laikā no 1980. līdz 1986. gadam bija Latvijas PSR Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs. Pēc katra izbrauciena drošības komitejas darbinieki rakstīja ziņojumus par katru sportistu.

Astoņdesmitajos gados negatīvi ziņojumi bija par Latvijas bobslejistiem. Piemēram, kad izlase trenējusies Insbrukā, tā satikusies ar trimdas latviešiem bez saskaņošanas un uzraudzības. PSRS bobsleja izlases kapteiņa Jāņa Ķipura starp viņiem gan nav bijis, taču tieši viņš dabūjis skaidroties delegācijas vadītājam, kurš, kā jau vairumā gadījumu, bija no Drošības komitejas.

“Kad es aizgāju pie viņa uz viesnīcas numuriņu, kur viņš dzīvoja, to momentu es ļoti labi atceros, kā man nācās klanīties tur. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Jo viņš bija noskaņots ļoti bargi par to situāciju. Es iegāju iekšā, viņš gulēja gultā zilajās treniņtērpa biksēs, laķenes kājās,  tāds viņš gulēja gultā. Es pie gultas kājgaļa nostājos, un tā viņš tur kādu pusstundu gulēja, nepieceldamies, es stāvēju blakus. Man liekas, ka viņš kādu papirosu vai pat pīpēja. Pēc tās diezgan garās sarunas beigās viņš noteica: “Labi, šoreiz tas beigsies varbūt mierīgāk, ziņojumu, raportu es uzrakstīšu.”,” nepatīkamo brīdi atceras Ķipurs.

Tomēr kopumā šādas epizodes nav bijušas raksturīgas, un vairāki aptaujātie PSRS izlašu dalībnieki šīs attiecības raksturoja pavisam lakoniski: “Mēs darījām savu darbu, viņi savējo.”

Arī volejbolists Raimonds Vilde bija PSRS izlases dalībnieks astoņdesmitajos gados. Drošībnieku iekļaušana delegācijās netika slēpta, bet netika arī afišēta, atcerējās Vilde. Dzimtas vēsture būtu ļāvusi “čekai” turēt viņu pavadā, taču tā nav noticis. Tēvs bijis leģionā, mammas brālis izsūtīts uz Sibīriju. Bet Vildem ne reizi neesot uzdoti jautājumi par to, nerunājot par izsaukšanu “uz paklāja”. Tas pat viņā pašā radīja izbrīnu.

No Latvijas PSR uz Rietumiem tolaik nav aizbēdzis neviens elites sportists. Un kādēļ gan – sportistiem algas uz pārējo fona bijušas labas, bijuši tāpat vēl citi labumi, kā automašīna un komandējumi.

Latvijas bobslejisti savā ziņā ir uzskatāmi par Latvijas stipruma simbolu. 1990. gadā Ķipurs atteicās no dalības PSRS izlasē, piedalījās barikāžu cīņās, vēlāk kļuva par karognesēju pirmajās olimpiskajās spēlēs pēc neatkarības atjaunošanas. Bet astoņdesmitajos gados viņam pat nebija nojausmas, ka var būt dzīve bez PSRS radītā kontroles sieta.

Tagad, sarunājoties ar “Sporta studiju”, Ķipurs uzskata, ka tiem, kuru vārdus atradīs “čekas maisos”, ir jāpiedod. Nevis lielajiem blēžiem un ļaundariem, bet jāpiedod sistēmas upuriem.

KONTEKSTS:

Saeima 4. oktobrī atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz Latvijas Nacionālā arhīva interneta vietnē jau šogad publicēt vairākus bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas dokumentus jeb tā sauktos čekas maisus. Plānots, ka starp šogad publicējamajiem dokumentiem būs VDK darbinieku telefongrāmatas, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, aģentūras statistiskā un alfabētiskā kartotēka. Pēcāk paredzēts publicēt arī citus ar VDK darbību saistītus dokumentus.

Jau 2014. gada maijā Saeima bija pieņēmusi likuma grozījumus, kas paredz pēc VDK izpētes komisijas darba beigām, tas ir, pēc šā gada 31. maija, publiskot VDK dokumentus, tiesa – Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apjomā. VDK zinātniskās izpētes komisija gan ne reizi vien norādījusi uz šķēršļiem, lai strādātu ar Satversmes aizsardzības birojā (SAB) glabātajiem "čekas maisiem". Tikmēr valsts vadītāji «čekas maisu» pētniekiem pārmeta nesadarbošanos ar SAB.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti