Nedzirdīgajiem

Dienas ziņas

Nedzirdīgajiem

Zebra

Tiešā runa. «Rio secinājumi ar skatu nākotnē»

Infrastruktūra, treneri un menedžeri - olimpiskās medaļas receptes sastāvdaļas

Latvijas sportisti spēs izcīnīt olimpiskās medaļas, ja viņu rīcībā būs treniņiem piemērota infrastruktūra, kvalificēti treneri un sporta veidā profesionāli vadības pārstāvji, kas prasmīgi paveiks savu darba daļu, Latvijas Televīzijas raidījumā "Tiešā runa" pauda diskusijas dalībnieki. Bez pienācīgas atdeves kādā ķēdes posmā atlētu izredzes uz augstu vietu krasi samazinās.

Infrastruktūra ir sāpju bērns vieglatlētikā un tās disciplīnā šķēpmešanā, kur no Latvijas sportistiem ierasti gaidām augstus panākumus. Pieredzējusī šķēpmešanas trenere Valentīna Eiduka vēlreiz atgādināja, ka Rīgā ar grūtībām vēl var atrast vietu treniņiem vasarā, bet ziemā variantu nav. Kad sāksies "Daugavas" stadiona pārbūve, šķēpmetējiem Rīgā vairs nebūs kur trenēties, uzsvēra Eiduka, kura treneres karjeras aktīvāko posmu jau ir noslēgusi. 

Šķēpmetēji Zigismunds Sirmais un Līna Mūze treniņu iespējas atrada Somijā, kur ir viss nepieciešamais. Tiesa, paļaušanās uz Somijas treneri izraisīja situāciju, ka Sirmais neveiksmīgi aizvadītajās Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs palika bez ierastā padoma un atbalsta, jo somu speciālists pēc nesaskaņām ar saviem tautiešiem Latvijas delegācijā uz Brazīliju nevēlējās doties. Taču arī Eiropas čempionātā, kur Sirmais šogad izcīnīja zelta medaļu, trenera klāt viņam nebija, atgādināja Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Aldons Vrubļevskis. Par būtisku problēmu viņš nosauca treneru novecošanu, jo Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventam sporta skola nespēj piedāvāt kaut cik pievilcīgu atalgojumu.

Dažādos olimpiskajos sporta veidos, kur Latvija pretendē uz panākumiem, ir ļoti atšķirīgs infrastruktūras nodrošinājums.

Ja, piemēram, Siguldā valsts nodrošina kamaniņu un bobsleja trases darbību, tad vieglatlētikā Rīga ir ne tikai vienīgā Eiropas Savienības valsts galvaspilsēta bez pienācīga stadiona, bet arī bez sava sporta centra. LOK prezidents uzsvēra, ka Rīgas pašvaldību sports neinteresē, bet Olimpiskais centrs Rīgā tapis par valsts finansēm. Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs gan solīja, ka pēc "Daugavas" stadiona rekonstrukcijas arī vieglatlētiem būs laba treniņu vieta.

Lai gūtu panākumus augstā līmenī, ļoti vajadzīgi ir arī funkcionāri, atgādināja daudzcīņnieci Lauru Ikaunieci-Admidiņu startam Rio gatavojušais treneris Andis Austrups.

Ja laicīgi Rio būtu bijis klāt un darbotos vieglatlētikas izlases direktors Dmitrijs Miļkevičs, Laura barjerskriešanā nebūtu nonākusi vājākā skrējienā, uzsvēra Austrups. Iespējams, tieši tur palika tie nedaudzie punkti, kas 4.vietu ieguvušo Latvijas sportisti šķīra no pjedestāla.

Komandas gars olimpiskajā delegācijā bija ļoti labs, un psihologu lomā prasmīgi iejūtas fizioterapeiti un ārsti, sacīja Austrups, kurš pēc olimpiskajām sacensībām pārtrauca 14 gadus ilgušo sadarbību ar Ikaunieci-Admidiņu un savu lēmumu pārskatīt negrasās, jo nejūtas vairs kā sportistes komandas sastāvdaļa. Austrups sagaida, ka Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) funkcionāri aktīvāk cīnīsies par saviem sportistiem. 

Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas prezidents Jānis Kols ir pārliecināts, ka federāciju vadītājiem jābūt labiem menedžeriem, lai nodrošinātu saviem sportistiem finansējumu. 

Kols arī ir pārliecināts, ka bez ģimeņu atbalsta sportā neiztiks nekad un tā arī tam jābūt. Finansējuma sadalē LOK darbība ir uzlabojusies ar skaidrākiem kritērijiem naudas sadalīšanai, sacīja Kols. Viņš aizstāv pašreizējo sistēmu, ka augstākus rezultātus sasniegušās federācijas saņem lielāku finansējumu, līdz ar to kļūstot par prioritāriem sporta veidiem. Arī Vrubļevskis uzsvēra, ka prioritāti nosaka sasniegtā kvalitāte, bet Austrups atgādināja, ka BMX līdzšinējie sasniegumi izpaliktu, ja sākotnēji būtu kāds saraksts, pēc kura noteiktu prioritātes.

Žurnālists Jānis Matulis gan aicināja nemērīt sporta vērtību tikai ar medaļu skaitu, jo, piemēram, Somija ar tās sakārtoto sistēmu Rio nopelnīja tikai vienu bronzas godalgu. Par svarīgāku viņš uzskata bērnu un jauniešu fiziskās aktivitātes, kuras var veicināt olimpiešu veiksmīgi starti.

Jau vēstīts, ka Latvijas sportisti olimpiskajās spēlēs Rio neieguva nevienu medaļu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt