Nozarē ir jādiskutē par prioritātēm, jo vairāk nekā 90 sporta veidus Latvijā valsts budžets pilnā apmērā nodrošināt nevar un tas arī nav solīts, paskaidroja Severs. Ministru kabineta atbildes vēstules projekts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijai liecina, ka pašreizējā valdība nekompensēs sporta organizācijām iztrūkumu, kas radies pēc izmaiņām nodokļu sistēmā.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Upenieks Latvijas Radio sacīja, ka nodokļu sistēmas izmaiņas ir radījušas situāciju, ka uzņēmēji vairs neatvēl finanses sportam tikpat daudz, cik iepriekš. Tādēļ nākamā gada budžetā un tālākā nākotnē būs jārod risinājums, kā sporta un citām sabiedriskām organizācijām nodrošināt iespēju darboties.
Savukārt Severs paskaidroja, ka tiešā veidā kompensācija nav iespējama, jo budžets ir sadalīts, tomēr atsevišķos jautājumos valdība pieņem lēmumus, kas attiecas uz sporta finansējumu. Piemēram, tika atbalstīta 110 000 eiro piešķiršana pasaules hokeja čempionāta rīkošanai Rīgā, nākamnedēļ lems par vairāk nekā miljona eiro pārdali motoru sporta sacensību organizēšanai Latvijā 2019.gadā. Atbalsts būs arī handbola izlasei, kam IZM piešķirs 45 000 eiro dalībai Eiropas čempionāta kvalifikācijā.
Aktuālākās finanšu problēmas valdība sportā ir risinājusi, un sagaidāms, ka risinās arī turpmāk, taču par nākamā gada budžetu jālemj nule kā ievēlētajai Saeimai un nākamajai valdībai, teica Severs. Valdība vienmēr risina tādus iepriekš neplānotus jautājumus kā, piemēram, valstsvienību spēlētāju apdrošināšana, bet tie ir atsevišķi gadījumi, nevis sistēma, kurā tiek izvērtēti visu nozaru papildu finanšu pieprasījumi, bet apmierina tos atkarībā no iespējām, paskaidroja ierēdnis.
Severs atgādināja, ka finansējums jārod arī pašām sporta veidu federācijām, piemēram, no reklāmas, jo valsts un pašvaldību devums var būt tikai viena ieņēmumu daļa. Arī daļa bijušo ziedotāju kļūst par reklāmas devējiem, kas nu parādās federāciju saimnieciskās darbības ieņēmumu sadaļā.
Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis sarunā Latvijas Radio neslēpa, ka daļa ziedotāju iepriekš sistēmā uz nodokļu rēķina bija izveidojuši arī sev izdevīgas shēmas, taču nevarot prasīt atbildību no sporta nozares, ja milzu skaitā tika akceptētas sabiedriskā labuma organizācijas. Ekmanis uzsvēra, ka augstu sasniegumu sportā bez nopietna finansējuma labus rezultātus sasniegt nav iespējams, bet izmaiņas nodokļu sistēmā ir radījušas situāciju, ka zaudētās finanses citi avoti nekompensē.
"Ja izcilība nav vajadzīga, tad taisām bodīti ciet," uzkrātās emocijas pauda Ekmanis. Viņam ne reizi vien ir sajūta, kā staigājot ar ubaga tarbu kaklā, un federācijas ģenerālsekretārs cer, ka tomēr izdosies radīt sporta nozares vajadzībām atbilstošu sistēmu.
