Sporta ziņas

Pasaules kauss bobslejā vīriešu divniekiem Siguldā

Sporta ziņas

Latvijas futbola Virslīga. RFS 1:2 «Valmiera FC»

Kas jāmaina Latvijas sportā? - 2022. gada lielākie izaicinājumi Latvijas sportā

Gada lielākie izaicinājumi Latvijas sportā – bērnu aktivitāšu attīstība un stabilas prioritātes

Izaicinājumi, ar kuriem 2022. gadā saskarsies Latvijas sports, būtiski neatšķirsies no pērnajiem. Karstākais jautājums joprojām solās būt bērnu sportam piemērotie ierobežojumi, jo epidemiologu prognozes turpmākajiem mēnešiem nav iepriecinošas. Tas liek ar piesardzību raudzīties uz regulējumu bērnu sportam.

ĪSUMĀ:

  • Pandēmijas laiks sarežģījis bērnu sporta attīstību
  • Bērnu sportā saglabājas nozīmīgs ēnu ekonomikas īpatsvars
  • Pekinas ziemas olimpiskās spēles iezīmēs Latvijas sporta konkurētspēju
  • Prioritāro sporta veidu noteikšana arvien ir meklējumu posmā
  • Lēmumus gaida naudas balvu un sporta pasākumu finansēšanas kārtības noteikšanā

2021. gadā bērnu treniņi galvenokārt notika ārā, un tas nav palicis bez sekām. Daudzi bērni sportu ir pametuši, daudziem sākušās psiholoģiska rakstura problēmas, ambiciozākā daļa devusies prom no Latvijas. Tāpat smagi ir cietis arī iemaņu apguves līmenis. Latvijas sportā ir ienākusi vesela paaudze, kas divu gadu laikā tā arī nav piedalījusies teju nevienās sacensībās. Vēl viens šāds gads var novest pie neprognozējamām sekām, jo vecāku aizkaitinājums 2021. gada nogalē jau bija sasniedzis galējo vārīšanās temperatūru.

Vēl viens pārbaudījums Latvijas bērnu un jaunatnes sporta sistēmai solās būt to defektu novēršana, kas izgaismojās Latvijas Televīzijas kampaņā "Bērnu sporta uzrēķini". Lielā ēnu ekonomika sporta apguves procesa nodrošināšanā veidojas dažādu iemeslu dēļ.

Sporta skolas vēlētos lielāku atbalstu no valsts, savukārt valsts vēlētos no sporta skolām sagaidīt godīgākus datus par audzēkņu skaitu un nostrādātajām stundām.

Pa vidu iejaukti treneri, kuri savas dzīves kvalitātes uzlabošanai reizēm izdomā radošas metodes, par kurām paši nejūtas ērti. Izglītības un zinātnes ministrija apsver ideju aktīvāk bērnu sporta finansēšanā iesaistīt sporta veidu federācijas, kā pienākumu uzliekot noteiktu procentu valsts finansējuma tērēt tikai un vienīgi bērnu un jauniešu sportam. Federācijām pašlaik ir minimāla loma bērnu sporta pieejamības veicināšanā, un tas būs liels izaicinājums šo situāciju mainīt.

Būtisks sporta sistēmas atskaites punkts februārī būs ziemas olimpiskās spēles Ķīnā. Olimpiskajās disciplīnās tas būs četrgades eksāmens tam, cik Latvijas sportisti ir konkurētspējīgi pasaules mērogā katrā disciplīnā un cik valstij ir izmaksājusi katra sportista sagatavošana četru gadu griezumā. Jau ierasti lielākās medaļu cerības tiek saistītas ar ledus renes disciplīnām – bobsleju, skeletonu un kamaniņu sportu.

Tomēr medaļu skaits nedrīkst būt vienīgais kritērijs, vērtējot, cik veiksmīgs vai neveiksmīgs bijis Latvijas delegācijas starts. Svarīgam kritērijam rezultātu izvērtēšanā vajadzētu būt arī katra sporta veida attīstības dinamikai vismaz pēdējos trijos olimpiskajos ciklos.

Atsevišķās šobrīd veiksmīgās disciplīnās ir bažas, ka turpinājums varētu būt gaužām pieticīgs vai pat nebūt vispār.

Olimpiskais fons novedīs pie nākamā izaicinājuma. Jau kopš 2019. gada norit darbs valsts prioritāri atbalstāmo sporta veidu noteikšanā. 2021. gadā šis process bija gaužām kluss un pat traģikomisks. Gada sākumā tika sagaidīts pusgadu tapušais reklāmas aģentūras "Mindshare" pētījums uz 10 lapām, kas neatbilda izvirzītajiem uzdevumiem un nekādas būtiskas atbildes nesniedza. Pēc pētījuma saņemšanas gandrīz gadu prioritāro sporta veidu noteikšanā ir bijis klusums. Pēc olimpiskajām spēlēm Pekinā būtu vērtīgi vēlreiz pie šā jautājuma atgriezties un beidzot pieņemt arī kādus drosmīgus lēmumus.

Drosmīgi lēmumi tiks gaidīti arī sportistu sasniegumu izvērtēšanā un apbalvošanā. Izglītības un zinātnes ministrija ir apņēmusies mainīt kārtību, kā valsts finansiāli pasakās par izciliem sasniegumiem sportā. Pašlaik prēmējamo sportistu saraksts ir liels, taču skaļākie vārdi Latvijas sportā uz šīm naudas balvām nemaz nevar pretendēt, kas liek uzdot jautājumu, kā mērīt izcilību. Par sportu atbildīgā ministre Anita Muižniece (Jaunā konservatīvā partija) sola izmaiņas, taču to iespējamais saturs vēl ir miglā tīts. 

Pandēmijas laiks vēl vairāk saasināja diskusijas par to, kādiem sporta pasākumiem būtu jāpiešķir valsts līdzfinansējums un kādiem – ne.

Tādiem nozīmīgu starptautisku pasākumu organizatoriem kā Aigaram Nordam maratonā un Raimondam Zepam boksā nav izprotama kārtība, kā piesaistīt valsts līdzfinansējumu. Savukārt citi pasākumu organizatori taciņu pēc valsts budžeta ieminuši kā lielceļu. Pasākumu atcelšana un pārcelšana pandēmijas dēļ ir nozīmīgs papildus arguments, lai valsts 2022. gadā pārskatītu kārtību, kādā piešķir finanšu atbalstu nozīmīgu sporta pasākumu norisei. Piemēram, pērn viens no kritērijiem bija arī tas, vai pasākuma programmiņa ir drukāta tipogrāfijā vai vienkārši kopēta uz printera.

2022. gads Latvijas sportam solās būt sarežģīts, taču laicīgi un apdomīgi lēmumi to var ievadīt ļoti auglīgā gultnē. Bieži vien nenovērtēts mazo valstu pluss ir spēja ātri īstenot nozīmīgas pārmaiņas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt