Sporta studija

Vai sporta organizācijas būtu jāapvieno?

Sporta ziņas

U-18 basketbola izlase gatavojas Baltijas jūras kausa izcīņai

Kādi ir valsts mērķi sportā?

Eksperts: Pirms prioritāro sporta veidu noteikšanas valstij jādefinē stratēģiskais mērķis

Diskusija par prioritārajiem sporta veidiem rit jau otro gadu un izpelnījusies plašu rezonansi sporta sabiedrībā. Tās ēnā palikusi būtiskāka diskusija – kādi ir valsts prioritārie mērķi jeb valsts pasūtījums sportā? Advokātu biroja „Sorainen” partneris Jānis Taukačs uzskata, ka valstij vispirms vajadzētu noteikt stratēģisko virzienu sporta budžeta izlietošanā un tikai pēc tam sākt diskusiju par prioritārajiem sporta veidiem.

ĪSUMĀ:

  • Prioritātes valsts finansējumam sportā iesaka noteikt atkarībā no vēlamā mērķa.
  • Valsts sporta budžeta sadali rosina tuvināt publisko iepirkumu konkursu būtībai.
  • Finanses profesionālajam sportam piedāvā nodrošināt ar privātus ziedojumus veicinošiem likumiem.
  • Rosinājumu paredzēt iespēju katram ziedot daļu savu nodokļu sportam Taukačs vērtē skeptiski.
  • Viens risinājuma ceļš - valsts finansētu tikai bērnu un jauniešu sportu, augsti sasniegumi paliktu federāciju rūpe.

Teorija paredz, ka sporta finansējuma modelis ir vērsts vai nu sabiedrības veselības attīstīšanai, vai vairāk profesionālā sporta vajadzībām, un līdzīga izšķiršanās nepieciešama arī Latvijā, uzskata Taukačs.

"Vai mēs profesionālo sportu attīstām, tendētu uz rezultātu vai - līdzīgi kā Amerikā - uz peļņas gūšanu? Tie ir dažādi attīstības virzieni," paskaidroja Taukačs. "Līdz ar to būtu jāsāk ar stratēģiskām prioritātēm, ko mēs gribam panākt. Un, izejot no tā, rēķināt, vai mēs veltām naudu šaham vai jauniešu sportam, vai veloceliņu būvei – tie ir pilnīgi dažādi attīstības virzieni."

Latvijas sports pārmaiņu gaidās

Latvijas sporta sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas par sporta pārvaldības modeli valstī un tā iespējamo racionalizēšanu.

Viens no jautājumiem ir par sporta finansēšanas sistēmu un iespējamām izmaiņām kvalitatīvāka rezultāta nodrošināšanai.

Latvijas Televīzijas "Sporta studija" aicina sporta sabiedrību iesaistīties diskusijā, paužot savu viedokli sociālajos medijos "Facebook", "YouTube", "Instagram" un "Twitter", vai sūtot e-pastu uz [email protected] 

Taukačs kā labāko sporta finansēšanas piemēru visā Eiropā min Slovēniju. Valsti, kas pēc iedzīvotāju skaita ir samērojama ar Latviju, taču spēj ļoti veiksmīgi konkurēt daudzos sporta veidos, it sevišķi sporta spēlēs. Iepazīstoties ar Slovēnijas praksi, neko kardinālu un pārsteidzošu Taukačs neatrada, bet viņa uzmanību piesaistīja sporta finansēšanas caurspīdīgums.


"Viņi veido sistēmu līdzīgi mūsu publisko iepirkumu [sistēmai]. Ir ļoti konkrēti nostādīti noteikumi, kādas programmas var pretendēt uz finansējumu, un kritēriji šo programmu izpildei," uzsvēra jurists. "Ir paredzēti mehānismi, kā publiski var sekot lēmumu pieņemšanas kritērijiem. Lēmumu ir iespējams apstrīdēt, ja nepiekrīti. Ļoti caurspīdīgi, elektroniski, diezgan pārskatāmi."

To, ka

valsts sporta budžeta sadale būtu jātuvina publisko iepirkumu procedūrai, definējot mērķus un liekot sporta organizācijām sacensties savā starpā ar programmām mērķa sasniegšanā,

atzina vairāki Latvijas Televīzijas aptaujātie eksperti.

"Rimi" Rīgas maratona organizators Aigars Nords uzskata, ka, nosakot prioritāros virzienus, valsts, piemēram, paustu vēlmi vairāk sportā iesaistīt bērnus un jauniešus. Lai panāktu iecerēto, valsts rīkotu konkursu par nozīmīgu summu un aicinātu pieteikties privātus organizatorus, kas ir gatavi palīdzēt attiecīgu funkciju veikt, savu skatījumu atklāja Nords.

Sporta mārketinga speciālists Raimonds Zeps rosina valsts finansējumu piešķirt sporta veidu federācijām, kas spēj piesaistīt bērnus un jauniešus. Viņaprāt, katrai sporta veida federācijai nepieciešams stratēģisks plāns un noteikti uzdevumi, kuru izpildīšanai varētu saņemt valsts naudu.

Turpretim Latvijas Golfa federācijas prezidents Armands Puče uzskata, ka diskusija par prioritārajiem sporta veidiem ir lieka, jo būtu jāatbalsta konkrēti talanti neatkarīgi no sporta veida, taču prioritārajam virzienam, viņaprāt, jābūt izglītībai, līdz ar to – skolu sportam. Puče uzskata, ka

augstu sasnieguma sportā valsts uzdevums būtu radīt pienācīgus apstākļus uzņēmējiem ziedot, nevis finansēt profesionālo sportu no valsts budžeta.

"Nav jādod nauda visiem sporta veidiem, ir jāveido apstākļi, lai šie sporta veidi, nonākot saskarsmē ar entuziasma pārņemtu uzņēmēju, iegūtu materiālu un morālu atbalstu," savu skatījumu atklāja Puče. "Valsts izveidotu tādu kārtību. Bet nav jādod nauda, absolūti nav jādod!"

Volejbola treneris Māris Vensbergs labprāt redzētu sistēmu, kur katram nodokļu maksātājam būtu iespēja novirzīt 1% sava iedzīvotāju ienākumu nodokļa kādai sabiedriskā labuma organizācijai. Par šādu kārtību pirms 13. Saeimas vēlēšanām jau runāja „Vienotības” Saeimas frakcija.

„Iespēja katram pēc saviem ieskatiem novirzīt 1% iedzīvotāju ienākumu nodokļa būtu lielisks risinājums jebkuram sporta veidam un to pārvaldības organizācijām, jo ļautu elementāri palielināt budžetu, tajā pašā laikā mazinot spiedienu un prasības valsts budžetam,” savu skatījumu sporta finanšu uzlabošanai atklāja Vensbergs.

Pagaidām gan šāda ideja nav guvusi lielu atsaucību ne varas gaiteņos, nedz sporta sabiedrības apcirkņos. Nodokļu eksperts Taukačs ir skeptisks par šādas kārtības ieviešanu praksē.

"Es domāju, tā ir fantāzija, jo šobrīd nevar pateikt, kāpēc [tieši] 1% un kāpēc sportam," savu skepsi pamatoja Taukačs. "Tādēļ ir ievēlētas pašvaldības, kas skatīsies, kādas to teritorijā ir prioritātes."

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs norādīja, ka

diskusijas par dažādiem sporta finansēšanas modeļiem turpināsies vēl vismaz dažus mēnešus.

Redzot, cik smagnējs ir prioritāro sporta veidu kritēriju noteikšanas process, viņš neizslēdz, ka valsts varētu koncentrēties tikai bērnu un jauniešu vecuma sportistu atbalstīšanai.

"Otrs variants ir - vispār aizmirstam par augstiem sasniegumiem un pasakām: mēs nodrošinām sportistu sagatavošanu visos sporta veidos, kas ir sporta skolās un sporta klubos, bet sportistu tālākā sagatavošana ir federāciju un sporta organizāciju uzdevums," vienu iespējamu risinājumu izklāstīja Severs. "Lai sasniegumus virza šīs organizācijas. Sporta skolās pieaug bērnu un jauniešu skaits, bet mūsu un pašvaldību resursi nav neierobežoti. Arī tur mēs esam ierobežoti iespēju došanā."

Diskusijas par dažādiem sporta finansēšanas un pārvaldības modeļiem sporta sabiedrībā nerimst. Lai diskusijas padarītu konstruktīvākas un idejas konkrētākas, šobrīd pietrūkst paša galvenā – kāda valstiska lēmuma par nosprausto kursu sporta nozares turpmākajā finansēšana. Kādu šo lēmumu varētu pieņemt, to pašlaik nespēj pateikt neviens.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti