Pēdējās dienās vairākos Eiropas medijos bieži var ievērot Eiropas spēļu Baku reklāmu. Uzsaukuma aptuvenais tulkojums: „Esi uzdevuma augstumos.”
Cilvēktiesību aizstāvji sporta pasākumu gan raksturojuši ar tādiem nosaukumiem kā „Represiju spēles” vai „Naftas spēles”. Vairākos starptautisko organizāciju ziņojumos norādīts, ka Azerbaidžānā ir vairāk nekā simt politiski ieslodzīto.
Kritiķus neielaiž valstī
Šonedēļ starptautiskā cilvēktiesību organizācija „Amnesty International” paziņoja, ka Azerbaidžānas valdība bloķēja tās pārstāvju ierašanos Baku. Organizācija bija paredzējusi stādīt priekšā ziņojumu ar nosaukumu „Azerbaidžana: Represiju spēles. Balsis, ko jūs nedzirdēsiet pirmajās Eiropas spēlēs”. „Amnesty International” no Azerbaidžānas vēstniecības Londonā saņēmusi vēsti, kurā ierosināts vizīti pārcelt uz laiku pēc spēlēm.
Organizācijas ziņojumā teikts, ka prezidenta Ilhama Alijeva vēršanās pret cilvēktiesību aizstāvjiem atstājusi Azerbaidžānu „bez neatkarīgām balsīm,” un pilsoniskā sabiedrība ir „paralizēta”.
Otrdien no valsts tika izraidīta arī Lielbritānijā bāzētās aktīvistu grupas „Platform” pārstāve Emma Hjū. Viņa ieradās Baku lidostā, bet tika aizturēta. Aktīvistei pateikts, ka viņa atrodas „sarkanajā sarakstā” ar cilvēkiem, kas nevar ierasties Azerbaidžānā. Organizācija paziņoja, ka viņai bijusi preses akreditācija un viņa plānojusi atbalstīt valsts politieslodzītos.
Vēlāk „Amensty International” direktora vietnieks Eiropā un Vidusāzijā Deniss Krivošejevs paziņoja, ka ar savu rīcību varas iestādes tikai „izcēlušas savus centienus ap spēlēm izveidot no kritikas brīvu zonu”. Viņš uzskata, ka šīs spēles „vēl vairāk iedrošinās represīvas varasiestādes visā pasaulē uzskatīt starptautiskus sporta pasākumus kā biļeti uz starptautisku prestižu un cieņu”.
Britu laikraksts „Guradian” ceturtdien paziņoja, ka dienu pirms spēļu atklāšanas noraidīta arī tā vadošā sporta žurnālista akreditācija un līdz ar to iebraukšana valstī. Izdevums to saistīja ar savām iepriekšējām publikācijām par Eiropas spēlēm un cilvēktiesībām Azerbaidžānā.
Bet starptautiskā preses un vārda brīvības organizācija „Reportieri bez robežām” aicināja tādus spēļu sponsorus kā „McDonald’s” un „Coca-Cola” pieprasīt ieslodzīto žurnālistu atbrīvošanu, aicinot neļaut „ekonomiskajām interesēm sevi padarīt aklu pret cilvēktiesību jautājumiem”, un piebilstot, ka „neatkarīga žurnālistika Azerbaidžānā ir augsta riska sporta veids”.
Azerbaidžānā: Tā ir iejaukšanās iekšējās lietās
Ilhams Alijevs Azerbaidžānā valdījis no 2003.gada, kopš nomira viņa tēvs - iepriekšējais ilggadējais prezidents Heidars Alijevs. Valdošais režīms apsūdzības noliedz, sakot, ka tās ir iejaukšanās iekšējās lietās un neatbilst patiesībai, ka tā ir Azerbaidžānas diskreditēšanas kampaņa.
Ceturtdien aptuveni 150 aktīvisti no valdību atbalstošām jaunatnes grupām rīkoja mītiņus pie Eiropas Savienības, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Lielbritānijas vēstniecībām Baku. Viņi kritizēja nomelnošanas kampaņu pret Azerbaidžānu.
Uz aicinājumiem atbrīvot aktīvistus Alijeva režīms nereaģē, norāda Baku bāzētās neatkarīgās ziņu aģentūras „Turan” vadītājs Mehmans Alijevs. Viņš gan piebilst, ka daudz augstu ārvalstu amatpersonu Eiropas spēļu atklāšanā nav gaidāms, ja neskaita Krievijas un Turcijas prezidentus: „Vara ignorē šos aicinājumus, un nekādas izmaiņas mēs neredzam. Bet tomēr fakts ir, ka Eiropas līderi atsakās braukt uz Baku dažādu iemeslu, ieganstu dēļ. Gaidāma tikai Putina, Erdogana vizīte, nezinu, vēl kas atbrauks. Bet kopumā - no Eiropas, no rietumvalstīm augsta līmeņa amatpersonu nebūs.”
Spēles tēla veidošanai
Ienākumi no naftas un gāzes atradnēm Kaspijas jūras krastos esošās Azerbaidžanas valdībai ļāvusi iepumpēt lielas naudas summas jaunos stadionos, infrastruktūrā, arī nosedzot tūkstošiem sportistu un delegātu ceļošanas un uzturēšanās izmaksas. Oficiāli valdība runājusi par aptuveni vienu miljardu ASV dolāru. Olimpiskais stadions, kur notiks atklāšanas ceremonija, vien maksājis vairāk nekā 600 miljonus dolāru.
Mehmans Alijevs norāda, ka neatkarīgi pētījumi liecina par daudz lielākām kopējām izmaksām - līdz astoņiem miljardiem dolāru. „Sabiedrībai neviens nejautāja - vajag vai nevajag rīkot šīs spēles. Neviens neskaidroja, kāpēc ir vajadzīgas šīs spēles. Neviens neskaidroja, cik izmaksās šīs spēles. Uz sabiedrību tās īpaši neattiecas. Principā, ja šodien paskatās uz Baku ielām, uz cilvēku attieksmi, var teikt, ka tā ir neitrāla. Sporta svētku garu uz ielas neizjūtam,” saka Alijevs.
Viņš arī skaidro, ka vara šīs spēles rīko sava tēla spodrināšanai: „Bet varai tas ir svarīgi, pirmkārt, imidžam, tēlam. Domāju, kad pieņēma lēmumu par spēļu rīkošanu, to uzskatīja par imidža projektu, ar ko Azerbaidžāna ārzemēs sevi demonstrēs kā valsts, kas būvē demokrātiju, kas attīstās, ir veiksmīga un tamlīdzīgi. Ka vara ir laba, ka rūpējas par sabiedrību. Otra medaļas puse ir, ka izdevumi spēlēm ir ļoti lieli, tādēļ ir ļoti spēcīgi korupcijas elementi.”
Starptautiskās organizācijas ziņojumos runā par plašu un augsta līmeņa korupciju Azerbaidžānā. Tikmēr neatkarīgā žurnālistika ir ierobežota.
Bet, tuvojoties spēlēm, valsts kontrolētie mediji regulāri rādīja, kā prezidents Alijevs un viņa sieva Mehribana, arī Eiropas spēļu organizācijas komitejas priekšsēdētāja, oficiāli atklāj arvien jaunas sacensību norises vietas.
Latviju Eiropas spēlēs pārstāvēs 65 sportisti, taču pasākuma sportiskais līmenis dažādās disciplīnās būs atšķirīgs. Atklāšanas ceremonijā Latvijas karogu piektdien Baku nesīs 21 gadu vecais šāvējs Lauris Strautmanis.
