Bišumuižā ir paredzēts uzbūvēt modernu sporta centru, pielāgotu tieši cilvēkiem ar invaliditāti. Iecere ir grandioza – multifunkcionāla halle, vieglatlētikas stadions, iesildīšanās stadions, basketbola laukums, tenisa korti un arī naktsmājas. Pagājušajā gadā valsts projekta sākšanai iedalīja 1,2 miljonus eiro, taču šonedēļ valdība lēma naudu tomēr atdot citām sporta būvēm, jo projekts virzoties gausi. Izglītības ministrija un Paralimpiskā komiteja tajā vaino viena otru.
“Projekta vadība vienkārši neizdarīja darbu tādos grafikos, kā tas būtu nepieciešams, lai šo naudu apgūtu. Tur vēl nav būvatļauja izņemta, līdz ar to šogad to nav iespējams apgūt,” situāciju skaidro izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.
Ministra teiktais saniknojis Paralimpisko komiteju. Kaut gan komiteja jau septembrī premjera vadītajā Nacionālajā sporta padomē atzina, ka naudu apgūt nepaspēs, projektu esot kavējusi pati ministrija, jo naudu tā arī nav devusi.
“Būvatļauja šajā visā lielajā procesā ir mazsvarīgākais. [..] Mūsu plāni bija izsludināt metu konkursu, noslēgt šo metu konkursu, izsludināt projektēšanas konkursu un uzsākt projektēšanu. Tam visam ir nepieciešama nauda. Izsludināt konkursus, nezinot, vai mums ir līdzekļi, ir bezatbildīgi,” norāda Latvijas Paralimpiskās komitejas ģenerālsekretāre Liene Apine.
Izglītības un zinātnes ministrijā gan norāda – problēmas ar projektu sākušās jau gada sākumā. Komiteja par valsts jau iepriekš piešķirto pusmiljonu eiro iegādāto zemi sporta centram reģistrējusi uz jaunas biedrības vārda, kas pārkāpa naudas piešķiršanas nosacījumus. Pēc ministrijas iebildēm zeme aprīlī pārreģistrēta komitejas īpašumā, taču ministrijai tik un tā bijis pienākums vērsties policijā, kas sāka kriminālprocesu.
Kad strīds par zemi tika atrisināts, Paralimpiskā komiteja iesniedza naudas saņemšanai vajadzīgo sporta centra biznesa plānu, taču tas izrādījies krietni atšķirīgs no sākotnējās ieceres. Kopējās izmaksas tajā bija pieaugušas no 13 līdz 24 miljoniem eiro, kaut valsts pagaidām lēmusi piešķirt tikai 1,2 miljonus.
“Pašreizējais biznesa plāns, kas ir mūsu rīcībā, un to ir atzinusi arī Finanšu ministrija, ka projekta finansēšanas modelis un mehānisms, paredzot ļoti apjomīgas privātās investīcijas, kas nav identificētas, un ļoti apjomīgus ikgadējus sponsoru ziedojumus, lai šos objektus uzturētu, nav dzīvotspējīgs,” atzīst Izglītības ministrijas sporta departamenta direktors Edgars Severs.
Severs norāda, ka šobrīd ministrija gaida komitejas uzlaboto biznesa plānu. Komitejas ģenerālsekretāre Apine savukārt stāsta, ka plānu labot netaisās, jo uzskata, ka iebildumi esot atspēkoti. Privātie investori centra būvniecībai esot atrasti, taču tos atklāt neļaujot abpusējā vienošanās.
''Pirms visa šī konflikta ar Izglītības ministriju mums bija ļoti veiksmīgi uzsāktas sarunas ar dažādiem ārvalstu investoriem, kuri bija gatavi nākt un palīdzēt. Tajā brīdī, kad Izglītības ministrija mums uzstādīja savus noteikumus, mēs, protams, šīs sarunas apturējām līdz mirklim, kad būsim pārliecināti, ka projekts no valsts puses patiešām tiks atbalstīts,” norādīja Apine.
Apine stāsta, ka kopumā centra būvniecībai no valsts būtu vajadzīgi vismaz 12 miljoni eiro. Otru pusi varētu iedot privātie investori. Vai valsts šādu projektu atbalstīs, būs atkarīgs no nākamās valdības.
