Pusdiena

Aptauja: Ievērojama Latvijas ārstu daļa skeptiska pret ģenēriskajām zālēm

Pusdiena

Daugavpils Universitāte mainīs nosaukumu uz Austrumlatvijas Universitāti

Budžetā sporta vajadzībām atrod 51 miljonu eiro

Budžetā sporta vajadzībām atrod 51 miljonu eiro

Nākamgad valsts budžetā sportam paredzētā summa pirmo reizi pārsniegs 50 miljonu eiro atzīmi. Pamatvajadzībām, piemēram, augstas klases sportam, komandu sporta spēlēm un federāciju pasākumiem finansējuma līmenis gan nepaaugstināsies, tomēr lielas summas tiks ieguldītas sporta būvēs. Valdība lēmusi valsts nozīmes sporta infrastruktūrai papildus iedalīt 5,9 miljonus eiro, par kuru sadalījumu gan tikšot lemts tikai pēc budžeta pieņemšanas Saeimā.

Vēl pirms pāris nedēļām sporta nozarei nākamā gada valsts budžetā iztrūka 2,4 miljoni eiro pamatvajadzību nodrošināšanai, taču pēc valdības pēdējiem lēmumiem ne tikai ir atrasta trūkstošā nauda, bet papildus piešķirti 5,9 miljoni sporta būvēm. Līdz ar to sporta budžets sasniegs savu vēsturiski lielāko apjomu – vairāk nekā 51 miljonu eiro, pārsniedzot iepriekšējo gadu par pusotru miljonu.

Vislielākā summa aizies infrastruktūrai – 17,5 miljoni eiro. Lielākā daļa no tiem dažādiem projektiem jau ir iedalīti, taču par papildus piešķirtajiem 5,9 miljoniem gala lēmumu valdība pieņems vēlāk.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Edgars Severs stāsta, ka nauda nonāks valsts nozīmes sporta infrastruktūras projektiem.

“Acīmredzot tie būs objekti, kas jau šobrīd ir būvniecības stadijā. Piemēram, Valmiera. Brīnišķīga pilsēta, brīnišķīga sporta infrastruktūra. Ir Jāņa Daliņa stadions, kur Valmieras pilsētas pašvaldība plāno stadionu rekonstruēt un būvēt vieglatlētikas manēžu. Tūlīt pat būs konkursa procedūrā jāver vaļā šie piedāvājumi. Skaidrs, ka šīs izmaksas nav mazas, un tāpēc valstij noteikti jānāk pašvaldībai palīgā šādā būvniecībā,” Latvijas Radio norādīja Severs.

Vēl valsts budžeta projektā iekļauti arī 1,2 miljoni eiro jauna Paralimpiskā centra izveidei Rīgā. Kā stāsta Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte, šobrīd sporta būves Latvijā ir tikai daļēji pielāgotas cilvēkiem ar invaliditāti.

“Un tieši tādēļ mēs esam sapratuši, lai mēs varētu trenēties kvalitatīvi, piesaistīt speciālistus, trenerus, fizioterapeitus, tāpat arī dažādus projektus vienkārši par veselīgu dzīves veidu, [rīkot] fiziskas aktivitātes bērniem, jauniešiem ar invaliditāti, mums tapa šī ideja par šo centru. Ideja bija jau vismaz gadus desmit, bet tagad mēs esam tikuši līdz risinājumam,” Latvijas Radio atzina Dadzīte.

Sporta infrastruktūra pērn saņēma lielu daļu no tā saukto deputātu kvotu naudas. Atšķirībā no citiem deputātu priekšlikumiem sporta būvju projekti gan iepriekš bija apspriesti starp ministrijām un daļa arī akceptēti valdībā. Šogad Saeimā par papildu naudas piešķiršanu gan nav plānots lemt, norāda Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Upenieks no “Vienotības”.

Lai gan valsts budžeta izdevumi sportam nākamgad sasniegs vēsturiski lielākos apmērus, pamatvajdzībām naudas apjoms paliks nemainīgs, un sportistiem un sporta organizācijām vienmēr nepieciešams vairāk, atzīst Edgars Severs no Izglītības ministrijas. Tādēļ Nacionālajā sporta padomē drīzumā plānota diskusija par sporta finansēšanas stratēģiju. Severs norāda, ka būs arī jāpēta, kā nodokļu reforma ietekmēs uzņēmumu ziedojumus sporta organizācijām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt