(Papildināts ar "Sporta Studijas" stižetu par "Sporta skolotāju 2015")
Kā jau šādos konkursos pierasts, konkursantus vispirms vērtē žūrija, kurā ir arī Turīnas olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs Mārtiņš Rubenis un Riodežaneiro olimpisko spēļu dalībniece vieglatlētikā Ilona Marhele. Novembrī žūrija klātienē vērtēja skolotāju prasmes.
Jaunlutriņu pamatskolas Sporta, bioloģijas un ķīmijas skolotāja Inta Grinberga mācību iestādē strādā jau 24 gadus. “Jau sestajā klasē zināju, ka būšu sporta skolotāja, jo pašai patika sportot,” Latvijas Radio atzina Grinberga. Viņasprāt, sporta stunda ir izdevusies, ja bērns uz stundu nāk ar prieku un ar smaidu sejā dodas prom no stundas. Svarīgi ir bērniem radīt sajūtu, ka viņiem sanāk.
Savukārt Riebiņu vidusskolas skolotāja Pokšāne norāda, ka gadu laikā ir mainījusies sporta skolotāja loma. Šobrīd svarīgākais ir ieinteresēt, mainīt uzdevumus. “Bērni tagad ātri nogurst,” atzina Pokšāne.
“Viena no svarīgākajām lietām ir mīlēt savu darbu, mīlēt bērnus,” atzīst Zemgales vidusskolas sporta skolotājs Duksītis. Viņaprāt, panākumu atslēga ir radoši pieiet sporta stundām un prast bēnus un jauniešus iesaistīt fiziskās aktivitātēs. “Vienmuļās sporta stundās bērniem kļūst garlaicīgi,” norāda skolotājs.
“Sporta skolotājs 2016” mērķis ir atrast profesionālāko sporta skolotāju Latvijā. Un kurš no trim finālistiem tiks atzīts par šogad labāko, uzzināsim 22 decembrī, kad uzvarētāju paziņos pasākuma “Latvijas Gada balva sportā” svinīgajā ceremonijā.
Pērn šo titulu ieguva Jelgavas 4. vidusskolas sporta skolotāja Nataļja Gorškova, kura vēl joprojām ar saviļņojumu atceras to brīdi, kad kāpa uz skatuves un saņemtu šo balvu. Taču ar to jau visa dzīve neapstājas – viņa vēl joprojām ir uzdevumu augstumos.
“Vēl vajag vienu sporta stundu nedēļā vairāk katrai klašu grupai,” sarunā ar “Sporta Studiju” atklāja 2015. gada sporta skolotāja. Viņasprāt, ar divām sporta nodarbībām nedēļā ir par maz, lai visu aptvertu.
Girškovas sporta kabinetā krāšņojas medaļas – tās viņa izcīnījusi skriešanas seriālos. Skolotāja gan pati kautrīga – maratonus un pusmaratonus viņa gan neskrien. Trīs reizes nedēļā viņa skrien – tad, kad pašai gribas izvēdināt galvu. Bet pēc skrējiena metas nopeldēties ūdenī. Pat ziemas laikā. Šādi viņa gūst enerģiju vēl nākamajai dienai un jūtas fantastiski.
