Somijas Olimpiskās komitejas prezidents Jans Vapāvuori uzsvēra, ka jau koronavīrusa pandēmija radīja kaitējumu sabiedrības veselībai, tādēļ ir jo būtiskāk, lai tiktu izdarīts viss iespējamais un sporta bāzes turpinātu darboties. Viņš atzina, ka daļa pašvaldību ir pietiekami labā finanšu situācijā, lai arī augošu izmaksu apstākļos atbalstītu sporta bāzu darbību, turpretim mazākās un trūcīgākās vietvarās pastāv slēgšanas risks.
Sarežģītākā situācijā ir privātās ledus halles, jo tām atliek lūgt pašvaldību palīdzību un cerēt uz atsaucību, atzina Somijas Hokeja federācijas komitejas vadītājs Juka Toivaka. Somijas Hokeja federācija arī ir izplatījusi enerģijas taupīšanas padomus un apkopo informāciju par visām iespējām saņemt finansējumu energoefektīvākai saimniekošanai.
"Ceru, ka pašvaldības un haļļu īpašnieki būs pacietīgi un nesteigsies nogalēt jaunatnes sportu un ka mēs kopā pārvarēsim sarežģīto situāciju," teica Toivaka.
Savukārt Somijas Slidošanas federācijas izpilddirektore Outi Vuorenheimo pastāstīja, ka daiļslidošanā energoresursu taupīšanas labad jaunajiem sportistiem pēc treniņiem vairs netiek nodrošinātas dušas. Viņa saskata, ka ledus haļļu slēgšana raisītu katastrofālas sekas bērnu veselībai, kas vēlāk izpaustos arī pieaugušo vecumā.
Vuorenheimo cer, ka Somijā izplatītajā klubu sistēmā dažādu ledus sporta veidu izmaksas tiks izlīdzinātas, lai tēriņi nevienam nekļūtu nesamērīgi lieli.
Somijā arvien lielāka interese ir par iespēju maksājumus ledus nodarbību nodrošināšanai veikt pēc elastīga grafika. Viens no pagaidu risinājumiem ir arī brīvprātīgo ieguldījums un pūļa finansējuma vākšana ledus īres izmaksu pieauguma kompensēšanai.
