ĪSUMĀ:
- Sports Islandes jauniešu vidū pārdesmit gados krasi samazinājis alkohola patēriņu un riskantu uzvedību
- Fiziskās aktivitātes bērnu jēgpilnai brīvā laika pavadīšanai organizē ciešā sadarbībā ar skolām
- Sportā piedalās 90% Islandes bērnu - sistēma paredz iespēju iesaistīties ikvienam neatkarīgi no prasmju līmeņa
- Veselīgas aktivitātes ir kļuvušas par Islandē ierastu ikdienas daļu
- Bērnu sporta finansēšanā aktīvi iesaistās pašvaldības
Deviņdesmito gadu sākumā Islande piedzīvoja atkarību izraisošo vielu uzvaras gājienu, īpaši jauniešu vidū, un alkohola patēriņš sasniedza bīstamus apmērus. Tas bija mirklis, kad islandieši apzinājās, ka jāsāk kaut kas darīt, lai situācija nekļūtu nekontrolējama. Trīsdesmit gadus vēlāk Islandes modelis ir kļuvis par etalonu, kā mainīt sabiedrībā negatīvus paradumus.
Organizācijas "Planet Youth" stratēģijas vadītāja Margrēta Gudmidsdotira sarunā ar Latvijas Televīziju uzsvēra panākto izmaiņu pozitīvo tendenci.
"Ja vērīgi ieskatījāties šajā grafikā, tad pamanījāt, ka var vērst lietas uz labo pusi. Jūs neapmierina kāda situācija – tad, ieguldot darbu, var mainīt lietu kārtību," uzsvēra Gudmidsdotira. "Vajadzīgs tikai apkārtējo atbalsts, bet noteikti tas ir paveicams."
Gudmidsdotira jau ilgstoši strādā organizācijā "Planet Youth", kas pārrauga Islandes Preventīvo modeli – pieeju, kas palīdzēja islandiešiem samazināt alkohola un citu atkarību izraisošo vielu īpatsvaru jauniešu vidū un palielināt fiziski aktīvo jauniešu īpatsvaru sabiedrībā. Arī radīt izpratni par jēgpilni pavadītu brīvo laiku.
"Mēs pamanījām, ka bērni, kuri apmeklē sporta nodarbības kādā no sporta klubiem un dara to regulāri pie kvalificētiem treneriem, kas ir ļoti būtiski, tad šiem bērniem ir vismazākais risks sākt lietot atkarību izraisošas vielas – ne tikai alkoholu, cigaretes, marihuānu, bet arī piefiksējām, ka šie bērni nelietos zelējamo tabaku un enerģijas dzērienus," paskaidroja Gudmidsdotira. "Tāpēc visa uzmanība ir vērsta uz viņu brīvo laiku, kas gada griezumā aizņem gandrīz 80% laika, ko viņi pavada nomodā. Atslēgas pamatā ir piedāvāt jauniešiem organizētas un regulāras fiziskās aktivitātes. Tas viss ir ciešā sazobē ar skolām. Pēc skolas beigām bērnus aizved uz sporta klubiem – ir speciāli autobusi, kuri bērnus nogādā viņu treniņu vietās."
Islandē sports ir ļoti populārs un arī pieejams. Gandrīz 90% bērnu nodarbojas ar kādu sporta veidu.
Turklāt, kas zīmīgi – Islandē nav elites sporta akadēmiju, kā citviet Eiropā, pasaulē un tostarp arī Latvijā. Par pamatelementiem, kas balsta sportu Islandē, pastāstīja Reikjavīkas Universitātes pasniedzēju un doktora grāda pretendents Dadi Rafnsons. Viņš akcentēja nozīmīgumu sportam kopumā kā nācijas vienam no svarīgākajiem elementiem.
Lielākais Islandes spēks ir balstīšanās kopienas domāšanā – noslēgti no ārpasaules un dzīve uz salas piespiež domāt citādās kategorijās. Tas nepilnus 400 tūkstošus lielajai nācijai lika apzināties, ka ir jārada apstākļi, kas apvienotu jau tā nelielo sabiedrību.
"Sports un kopumā jebkāda veida veselīgās aktivitātes ir daļa islandiešu ikdienas. Tā ir daļa mūsu kultūras," teica Reikjavīkas Universitātes sporta psiholoģijas pasniedzējs Rafnsons. "Tāpēc gandrīz vai katrā pašvaldībā ir peldbaseini, sporta organizācijas, kur bērni, pieaugušie un vecāki ļaudis var nodarboties ar sportiskām aktivitātēm. Bērniem treniņi ir paredzēti no trīs līdz 19 gadu vecumam. Šīs sporta organizācijas uztur pati kopiena. Protams, pašiem talantīgākajiem ir iespēja talantu slīpēt papildu treniņos. Sava veida elites līmeņa sports balstās uz tautas sporta pleciem."
Islandes modeļa ieviešanā "Planet Youth" izdala četras kategorijas, kuras analizējot var iegūt precīzus datus, kas ļauj pielāgot katrai valstij savu pieeju, lai uzlabotu sabiedrības paradumus.
Jauniešu attiecības ar vecākiem, vienaudžu faktors, skola un brīvais laiks – primāri šie kritēriji ļauj noteikt riska faktorus katrā kopienā.
"Gandrīz vai katrā rajonā ir savs sporta klubs – pamatā tās ir neatkarīgas organizācijas," pastāstīja Gudmidsdotira. "Pašvaldības arī sniedz savu atbalstu ar finansējumu. Būtisks pavērsiens brīvā laika nodarbību pieejamībā notika 2007. gadā. Izveidojām aktivitāšu karti, kurā vecākiem ir pieejami finanšu līdzekļi, lai viņu bērni vecumā no sešiem līdz 18 gadiem varētu apmeklēt sporta vai jebkāda cita veida nodarbības. Ar šo naudu var maksāt par treniņiem, bet tikai tādiem, kurus piedāvā sporta klubi. Tas domāts, lai nodrošinātu kvalitātes kontroli. Katru gadu vecākiem ir pieejami aptuveni 500 eiro par katru bērnu."
"Sporta studijas" Naivais jautājums
Reinis Ošenieks: Vai Latvijas bērnu un jauniešu sportā būtu jāatsakās no uzvarētāju noskaidrošanas?
Noteikti daudzi no jums gribētu nomētāt mani ar akmeņiem pēc šī jautājuma uzdošanas, bet nākamnedēļ mēs vērsīsimies Norvēģijas virzienā, kur vairākos sporta veidos līdz 12-13 gadu vecumam nemaz neskaita rezultātu, nav čempionu, tāpat arī vecāki nedrīkst tribīnēs skaļi aplaudēt vai izrādīt ovācijas par godu saviem bērniem.
Vai Latvija vispār būtu gatava kaut kam tādam? Ko par to teiktu vecāki? Ko teiktu treneri, paši bērni? To mēs pētīsim jau nākamajā raidījumā – kā tas piemērs strādā Norvēģijā.
"Sistēma Islandē izveidota tā, ka treniņos ir aicināts ikviens bērns, kurš dzīvo konkrētā rajonā, kurā atrodas sporta klubs. Tas ir pavisam citādāk nekā profesionālos klubos, kur treneri atlasa labākos spēlētājus," uzsvēra Džefs. "Visi ir laipni aicināti neatkarīgi no viņu meistarības vai fizisku spēju varējuma. Tas dod iespēju spēlēt, piemēram, futbolu tiem, kuriem futbols patiešām patīk un sapņo par profesionāļa karjeru, kā arī tiem, kuri tikai vēlas uzspēlēt ar visiem kopā. Vienā šādā grupiņā mums ir aptuveni 100 bērnu. Līmenis viņiem ir kā nu kuram, bet katram būs treniņā iedots savs uzdevums, katrs iesaistīsies un gūs gandarījumu. Šāda pieeja ir viscaur Islandē."
Daudzpusīga un galvenokārt pieejama saturīga brīvā laika pavadīšana ir padarījusi Islandi par sportisku un veselīgu nāciju.
Tas arī palīdzējis samazināt īpatsvaru jauniešu vidū, kuri pēc pusnakts atrodas ārpus mājām. Tas ir viens no faktoriem, kas samazina risku jauniešiem iepazīt atkarību izraisošas vielas.
"Pašvaldības, rajona centri iegulda naudu skolās. Mūsu rajonā – Koubavogirā – ir deviņas skolas bērniem vecumā no sešiem līdz 15 gadiem. Augsti novērtētas skolas," pastāstīja sporta organizācijas "Breidablik" futbola sekcijas vadītājs Ulfars Hinriksons. "Tāpat Koubavogirā ir vairākas sporta organizācijas, kurās var trenēties dažādos sporta veidos. Futbols ir pats populārākais. Tāpēc mums ir divas futbola komandas. Vecāki maksā, lai viņu bērni nodarbotos ar sportu. Tas ļauj bērniem iemācīties plānot savu laiku, jo viņiem ir jāsadala laiks mācībām un laiks treniņiem. Jāpaspēj vēl satikt draugus un pasēdēt "Instagram". Bērni tikai iegūst no tā, ka viņu laiks ir piepildīts."
"Planet Youth" stratēģijas vadītāja Gudmidsdotira atgādināja, ka
islandieši ir parasti cilvēki, un bija nepieciešams arī laiks, lai vecāki pārliecinātos par dažādu aktivitāšu lietderību viņu bērniem.
"Protams, mums ir skaisti kalni, dzidrs okeāns visapkārt, bet mēs esam tikai parasti cilvēki, kur nebaidās no smaga darba," uzsvēra Gudmidsdotira. "Jā, mūsu mentalitāti ir ietekmējis tas, ka dzīvojam uz salas – nedrīkstam atļauties sūdzēties par apstākļiem. Tomēr nevēlos, lai domājat, ka esam pārāki vai kādā citā veidā īpaši. Absolūti nē. Mums tas ir prasījis ilgu laiku, līdz pārliecinājām vecākus, ka bērniem brīvajā laikā ir jānodarbojas ar kādu aktivitāti. Tas prasīja daudz laika un pūļu, lai izglītotu vecākus. Pārliecinātu viņus, ka iesaistīšanās ne tikai sporta aktivitātēs ir vitāli svarīga bērna attīstībā."
