Sporta ziņas

Latvijas futbola Virslīga. "Riga FC" - "RFS". Roberts Savaļnieks

Sporta ziņas

Eiropas tūres Rīgas Eiropas kausa sacensības džudo

Kas jāmaina Latvijas sportā? - Kā tapa skandalozais lēmums par Ostapenko, Skujiņu un Neilandu

Ar saknēm Olimpiskajā komitejā: Kā tapa lēmums liegt trim Latvijas sportistiem valsts finansējumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Marta sākumā plašu rezonansi izpelnījās Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) lēmums apturēt ikmēneša pabalstus trim sportistiem – riteņbraucējiem Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, kā arī tenisistei Aļonai Ostapenko. Iemesls nu jau atceltajai pabalstu apturēšanai bija dalība vienās sacensībās ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, kuri startē zem neitrāla karoga.

ĪSUMĀ:

  • LOK nepieciešamību ātri parakstīt līgumu ar Izglītības uz zinātnes ministriju skaidro ar vajadzību steidzami nodrošināt finansējumu
  • Līgumu LOK parakstīja bez iebildumiem un nosūtīja ministrijai pāris dienu laikā
  • Attiecināt prasības arī uz individuālajiem sporta veidiem rosināja Latvijas Basketbola savienības prezidents Raimonds Vējonis, LOK iebildumu pret to nebija
  • LOK vēlējusies norādīt, ka nepieļaujama ir Latvijas sportistu dalība sacensībās, kur Krievijas un Baltkrievijas atlēti startē zem savu valstu karogiem

15. februārī LOK parakstīja vienošanos ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) par valsts finansējuma saņemšanu – līgumā bija iekļauts punkts, kas liedz valsts budžeta līdzekļus saņemt tiem sportistiem, kuri piedalās vienās sacensībās ar Krievijas un Baltkrievijas atlētiem. Tenisā un riteņbraukšanā šo valstu pārstāvji startē kā neitrāli dalībnieki. 

LOK Juridiskā dienesta vadītājs Raitis Keselis paskaidroja, ka finansējuma nodrošināšanai bija jārīkojas ātri un garākām diskusijām trūka laika.

"Līdz 15. februārim Latvijas Olimpiskā komiteja, Olimpiskā vienība, Olimpiešu sociālais fonds bija vispār bez valsts budžeta līdzekļiem. Vienīgais veids, kā tos iegūt, bija parakstīt šo līgumu," teica Keselis. "Protams, ka tur nebija iespēja diskusijai, kas tālāk varētu izvērsties vēl pāris nedēļās. To mēs atrisinājām, tā teikt, darba kārtībā."
 

IZM atzīst, ka līgumu parakstīja 15. februārī, tomēr to saskaņošanai esot nosūtījusi jau 7. februārī. Nekādu iebildumu no LOK puses neesot bijis – tā parakstītu līgumu atpakaļ nosūtījusi 9. februārī.  

Saknes visai šai sāgai meklējamas 1. februārī LOK izpildkomitejas sēdē,

kur apstiprinātā paziņojumā arī individuālu sportistu dalība sacensībās ar krievu un baltkrievu piedalīšanos tika atzīta par nepieļaujamu.

"LOK uzskata par nepieļaujamu Latvijas izlases sastāvā un individuāli piedalīties tādās starptautiskās sporta sacensībās, kas no dalības nav atstādinājušas Krievijas un Baltkrievijas sportistus, tai skaitā olimpiskās kvalifikācijas sacensībās," vēstīja Olimpiskā komiteja.

Sākotnēji plānotajā paziņojumā nekas nebija minēts par individuālu dalību, bet pēc Latvijas Basketbola savienības prezidenta Raimonda Vējoņa ierosinājuma teksts ar šādu nosacījumu tomēr papildināts.

To apliecina publiski izlasāmais sēdes protokola projekts. Neviens no klātesošajiem, tai skaitā Olimpiskās komitejas vadības pārstāvji Žoržs Tikmers un Kārlis Lejnieks, kā arī IZM pārstāvis Edgars Severs šādai idejai neiebilda.

LOK Juridiskā dienesta vadītājs Keselis sacīja, ka neviens no LOK izpildkomitejas locekļiem, akceptējot šādu paziņojumu, negatavojās no sportistiem prasīt pilnīgu un absolūtu bezierunu atteikšanos piedalīties sacensībās, tai skaitā par komercmačiem dēvētās sacensībās, kurās neitrālā statusā piedalās Krievijas un Baltkrievijas sportisti. Taču LOK gaidīja, ka sportisti darīs visu, kas ir viņu saprātīgos spēkos, lai šādu nostāju saprastu un atbalstītu.

Tās pašas dienas vakarā raidījumā "Kas notiek Latvijā?" stingru pozīciju pauda arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība"), atbildot uz jautājumu, vai tādā gadījumā valsts finansējums pienākas Ostapenko. Čakša sacīja, ka, viņasprāt, sportists nevar saņemt valsts finansējumu, ja izvēlas startēt sacensībās, kur piedalās Krievijas un Baltkrievijas sportisti, un ir jautājums, vai var tikt iekļauts Latvijas izlasē.

Dienu vēlāk par Ostapenko dalību turnīrā Austrālijā pozīciju pauda arī LOK prezidents Tikmers, sakot, ka pats šādā turnīrā nepiedalītos.

Latvijas Televīzijai ir zināms, ka šāda atbilde sadusmojusi vairāku sporta federāciju vadītājus, jo

kā sportists Tikmers olimpisko godalgu izcīnīja olimpiskajās spēlēs 1980. gadā Maskavā.

Viņš paveica to olimpiādē, kuru boikotēja 65 valstis, pārstāvot režīmu, kas bija okupējis Latviju un arī 80. gadu sākumā turpināja darba nometnēs ieslodzīt latviešu disidentus.

Keselis klāstīja, ka LOK vēlējusies pateikt, ka nav pieļaujama Latvijas sportistu dalība vienās sacensībās ar tiem sportistiem, kuri startē zem Krievijas un Baltkrievijas karoga, nevis neitrālā statusā. Riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārs Toms Markss gan oponēja, ka tas nevienā brīdī nav ticis izskaidrots.

Abiem LOK valdes locekļiem – Tikmeram un Lejniekam – 10. februārī tika nosūtīts oficiāls uzaicinājums uz Riteņbraukšanas federācijas padomes sēdi 21. februārī. Ielūgumu saņēma abi, jo viņu publiskie skaidrojumi nav bijuši līdz galam saprotami, norādīja Markss. LOK vadība šo ielūgumu noraidīja.

Līgumā starp IZM un LOK 15. martā veica grozījumus un visi sportisti saņēma ieturētos pabalstus. Riteņbraucējs Skujiņš savā publikācijā portālā "Delfi" norādīja, ka sagaida no amatpersonām atvainošanos par nodarīto kaitējumu reputācijai. Sižeta tapšanas laikā viņš Latvijas Televīzijai apliecināja, ka nevienu personīgu atvainošanos joprojām nav saņēmis. Jāatzīmē, ka sportistiem, nevienu individuāli neizdalot, LOK atvainojās 15. martā "Panorāmas" sižetā

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti