Kā rubrikā "Patiesā uzvara" Sporta studija jau ziņojusi iepriekš, Norvēģijas bērnu sportā līdz 12–13 gadu vecumam rezultātu oficiāla skaitīšana netiek pieļauta. Sportot tiek aicināti visi interesenti, un viņus trenē lielākoties brīvprātīgie treneri. Tā tas ir arī šajā hokeja klubā, kurā diplomēti hokeja treneri iesaistās tikai tad, kad jaunieši sasnieguši 13 gadu vecumu un sāk specializēties konkrētos sporta veidos.
"Bērni nav stulbi. Viņi saprot, – ja es trenēšos vairāk, es iemācīšos vairāk.
Un, ja trenēsies pietiekami, tad iegūsi prasmes un izturību," uzskata treneris.
Norvēģijā bērni tiek mudināti piedalīties dažādos sporta veidos, lai atrastu to, kas patīk pašam, nevis to, kuru kāds izvēlējies bērna vietā.
"Lielākā daļa bērnu nodarbojas ar vairāk nekā vienu sporta veidu. Viņiem ir daudz brīvā laika, tad kāpēc gan ne? Laiki šobrīd mainījušies.
Agrāk bērni spēlējās laukā, bet tagad tā vairs nenotiek. Ja neorganizē bērniem aktivitātes, viņi sēž pie datora.
Lai bērni sportotu, viņi ir nedaudz jāpastumj, taču var redzēt, ka viņi ir priecīgi, kad ir šeit," pauž Brničs.
Norvēģi pārliecināti, ka viens no prieka avotiem ir tas, ka nav jābēdājas par zaudējumiem, ja, piemēram, hokeja treniņus esi uzsācis vēlāk nekā citi, jo rezultāti netiek skaitīti.
"Viņi var spēlēt mačus, bet pirms 12 gadu vecuma mēs neskaitām rezultātus. Tas ir noteikums, kura mērķis ir panākt, lai pievienotos visi, kuri to grib. Jūs zināt, ka ir tādi, kuru talants atplaukst vēlāk. Ja Tev ir astoņi gadi un esi labākais komandā, tam nav nozīmes. Ir tik daudz piemēru, it īpaši hokejā, ka bērni atnāk uz hokeju tikai desmit, vienpadsmit, divpadsmit gadu vecumā un tāpat beigu beigās spēlē labākajās līgās. Nekad nav par vēlu. Mums svarīgi, lai viņiem te būtu interesanti un jautri. Sporta jēga ir sniegt prieku!" uzskata treneris.
