Visdāsnākie šajā reģionā ir lietuvieši, bet arī igauņi uz kopējā pasaules fona sportistu prēmijām tērē prāvas summas, salīdzinot, piemēram, ar amerikāņiem, kuri olimpisko zeltu novērtē ar 37 tūkstošiem dolāru, bet norvēģi prēmijas sportistiem nedod vispār.
Tomēr Igaunija uzmanību piesaista ar to, ka dāsnas naudas balvas maksā ne tikai sportistiem. Igaunijas izglītības ministrija ik gadu par labu darbu prēmē 37 skolotājus – 65 tūkstošus eiro saņem balvas par mūža ieguldījumu saņēmējs, pa 10 tūkstošiem eiro saņem vēl divpadsmit skolotāji, kuri atzīti par labākajiem dažādās nominācijās, savukārt 2400 eiro saņem vēl 24 skolotāji, kuri tikuši nominēti, bet balvas nav ieguvuši.
"Ir svarīgi uz skatuves izcelt dažus skolotājus un parādīt viņu teicamo darbu. Protams, piekrītu – daudzi skolotāji ir tikpat godājami kā tie, kuri ir svinībās, un tomēr – šis ir konkurss," stāsta Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrijas pārstāve Heidi Ūstalu.
Labākie skolotāji valsts mēroga konkursā Igaunijā tiek noteikti kopš 2013. gada, bet kopš 2018. gada laureāti saņem arī naudas balvas. Savukārt kopš 2020. gada naudas balvas saņem arī nominanti. Skolotāju dāsnā apbalvošana ir valdības līmeņa jautājums ar mērķi stiprināt profesijas prestižu.
Lai gan ikviens var izvirzīt kandidātus, tomēr gala lēmumu pieņem Igaunijas valdība, balstoties uz rekomendācijām no izglītības un pētniecības ministres un konkursa komisijas," atklāj ministre.
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija skolotājus apbalvo kopā ar starptautisko mācību olimpiāžu laureātiem. 2023. gadā skolotāji saņēma naudas balvas 250 līdz 820 eiro diapazonā. Valsts attieksmi pasvītro arī fakts, ka labākie skolotāji nebija atrodami Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča inaugurācijas viesu sarakstā. Savukārt Trīs zvaigžņu balvā sportā ik gadu tiek apbalvots labākais sporta skolotājs, taču atzinībai ir simboliska, nevis praktiska pievienotā vērtība. 2022. gada labākā sporta skolotāja Sarmīte Gobiņa norāda, ka naudas balva, pat ja tāda būtu, nebūtu viņas galvenā motivācija.
"Ir patīkami, bet tas noteikti nebūtu noteicošais. Nepieteiktos konkursam tāpēc, lai nopelnītu naudu, noteikti nē," atzīst skolotāja.
Izglītības un zinātnes ministrija intervijai deleģēja Sporta departamenta direktoru Aleksandru Samoilovu. Viņš norādīja, ka nevar komentēt ministrijas plānus attiecībā uz visiem pedagogiem un savā komentārā pieturējās tikai pie sporta skolotājiem.
"Šī būtu laba diskusija, ko uzsākt, jo mums skolotāji tiešām ir ļoti svarīgi – viņi ir pirmie, kuri iedod sporta mīlestību un ierauga talantus, un varbūt tālāk jau virza uz profesionālo ievirzi, uz augstu sasniegumu sportu, līdz ar to iniciatīva būtu atbalstāma," stāsta Samoilovs.
Viņš arī norāda, ka naudas balvu sistēmas pārskatīšana ir viena no desmit viņa kā departamenta direktora prioritātēm, taču konkrētas ieceres viņš nemin.
Latvijas Olimpiskā komiteja atzīst, ka cilvēku darbs ir jānovērtē un par ieguldīto laiku un profesionalitāti ir jāsaņem pienācīgs atalgojums un pateicība. Kādā formā un apjomā, tas ir diskutējams jautājums Sporta likuma un Sporta Fonda likuma kontekstā.
Šā gada jūnijā kritisks par pašreizējo naudas balvu sistēmu bija Latvijas Tenisa savienības prezidents Ernests Gulbis. Viņš Latvijas Televīzijai norādīja, ka nesaprot, kāpēc šādas dāsnas naudas balvas saņem tikai sportisti, bet nesaņem citas sabiedrības grupas.
Par sistēmas pilnīgu pārtaisīšanu publiski iestājušies arī vairāku citu sporta federāciju prezidenti un ģenerālsekretāri. Tikmēr Latvijas Universitāte šā gada 20. novembrī pirmoreiz aizvadīs Latvijas Gada skolotāja ceremoniju, kurai piesaistīts privāts līdzfinansējums, un tajā plānots arī prēmēt laureātus. Prēmiju apjoms pagaidām netiek atklāts, par to lemšot žūrija.
