Policijas koledžā novērots – līdz ar fiziskās sagatavotības pasliktināšanos cieš arī motivācija
Valsts policijas koledžas direktora vietniece Anita Fišere 15 gadus bija uzņemšanas komisijas priekšsēdētāja. Viņa novērojusi, ka līdz ar fiziskās sagatavotības līmeņa pasliktināšanos pamatīgi cietusi arī jauniešu motivācija.
Fišere norādīja: "Fiziskā sagatavotība ir vāja. To mēs ļoti labi redzam uzņemšanas procesā, studiju, mācību procesā. Ir skaidrs tas, jo fiziski sagatavotāks cilvēks, viņš ir arī intelektuāli spēcīgāks, viņam ir lielāks cīņasspars. Tas viss jūtams mācību procesā."
Pēdējos gados mazinātas prasības iekšlietu sektora iestāžu fiziskajās pārbaudēs
Lai iestātos kādā no iekšlietu struktūrām, piemēram, policijas koledžā vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) , pretendentiem tiek veiktas fiziskās pārbaudes – katrai vecuma grupai sava grūtības pakāpe. Kopumā seši fiziskie pārbaudījumi, no kuriem jāpilda četri. Obligāts ir krosa skrējiens un ķermeņa augšdaļas pacelšana un nolaišana, kas tautā zināma kā "vēdera presītes". Pārējās divas disciplīnas var izvēlēties.
Jāņem vērā, ka katrā pārbaudījumā jāspēj izcīnīt vismaz viens punkts, bet kopējam skaitam jābūt kā minimums 13. Jāpiemin, ka pirms Ministru kabineta grozījumiem reflektantiem bija jāspēj tikt pie 20 punktiem.
Tātad, salīdzinot ar to, kā bija iepriekš, šobrīd tikt Valsts policijas koledžā ir gandrīz divreiz vieglāk, taču joprojām daudziem tas nav pa spēkam.
Valsts policijas koledžas direktora vietniece atzīmēja: "Vislielākās problēmas diemžēl sagādā krosa distance vīriešiem, kas ir 3 kilometru skrējiens, sievietēm – kilometra skrējiens."
Tikmēr VUGD priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs norādīja: "Mums ir problēma ar fizisko pārbaužu kārtošanas rezultātiem. Lielākā problēma ir ar lielo distanču skriešanu, kur izkrīt lielākais skaits kandidātu."
Arvien vairāk jauniešu nespēj nokārtot fiziskos normatīvus
Policijas koledžas dati liecina, ka kopš 2013. gada vidēji 40% kandidātu nespēj nokārtot fiziskos normatīvus. Kritiskākie bijuši 2016., 2018. un 2020. gads, kad iestājpārbaudījumos izkrita katrs otrais reflektants. Turklāt pēdējos gados novērota vēl kāda tendence – studentu vidū vairumā ir sievietes.
Iesaisties ceļā uz "Patieso uzvaru"
Raksti LTV Sporta redakcijai
E-pasts: [email protected]
WhatsApp: +371 27001983
Valsts policijas koledžas direktora vietniece Fišere sacīja: "Meitenes ir vairākumā, kas spējīgas nokārtot normatīvus, puiši ir mazāk. Lai gan uz iestājpārbaudījumiem nāk apmēram pusi uz pusi."
Jauniešu slikto fizisko stāvokli turpina kritizēt arī bobsleja funkcionāri, kas ik gadu rīko jauno sportistu atlases. Viens no pārbaudījumiem – 30 metru skrējiens gaitā. Lai tiktu pie treneru uzmanības, distance jāveic ātrāk par 3,12 sekundēm. Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas datos redzams, ka apmierinošu rezultātu skaits pēc 2010. gada ir samazinājies. Federācijas ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis pauda: "Pēdējos gadus tieši tā arī ir – mēs ņemam tādus, kurus neņēmām agrāk, [kuriem] pat virsū neskatījāmies."
Tikmēr Valsts policijas koledžas pārstāve Fišere sacīja: "Šeit noteikti ir tāda starpinstitucionāla sadarbība – gan skolām, gan vecākiem, gan dienestiem, gan Izglītības un zinātnes ministrijai. Tas ir komplekss darbs, jāstrādā visiem kopā. Tā ir problēma, par kuru ir jārunā."
Jaunākie Veselības ministrijas dati liecina, ka 30% zēnu un 23% meiteņu 11 gadu vecumā ir liekais svars.
