Pieeja valsts finanšu nodrošināšanai sporta pasākumu organizatoriem līdz šim bijusi dažāda, bet visbiežāk sporta federācijas klauvēja pie valdības durvīm, lai lūgtu jau iepriekš plānotiem pasākumiem piešķirt naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Sagaidāms, ka turpmāk finanšu piešķiršanu sporta pasākumu sarīkošanai vērtēs ne tikai par nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), bet piesaistīs arī Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju. Tas palīdzēs nošķirt lielos sporta notikumus jeb dižpasākumus no mazākām sacensībām, kuru rīkotājiem būs jāklauvē pie IZM durvīm.
Dižpasākuma kategorijā iekļausies sporta sacensības un norises, kuru organizēšanā valsts iesaistīsies ar vairāk nekā 200 000 eiro līdzfinansējumu. Valsts atzīst, ka lielie pasākumi dod ekonomikā labumu, jo ierodas tūristi un tērē Latvijā naudu. Mērot pasākuma efektivitāti valsts ekonomikā, uzskaitīs ārvalstu viesu Latvijā pavadītās naktīs.
Topošā sistēma radīs nozarē skaidru regulējumu, kas atradinās no centieniem staigāt pie politiķiem pa sētas durvīm,
uzskata Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis ("Jaunā vienotība"). Viņš Latvijas Radio pastāstīja, ka organizatoriem pēc dižpasākumiem būs jāiesniedz atskaites, ko vērtēs atbildīgie Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras eksperti.
"Tas noteikti kaut kādā veidā izskaudīs šo metodi, kas mums ir bijusi valstī un sportā, ka bieži iet caur sētas durvīm pie politiķiem, un pēc tam jau plānotus pasākumus mēs finansējam no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šis noteikti ir viens no instrumentiem, kā to izskaust," teica Daugavietis.
Sniedzot atskaites pasākumu organizatoriem, būs jānorāda, cik lielu atdevi valsts budžetā ir nodrošinājis katrs valsts ieguldītais eiro.
