ĪSUMĀ:
- Pēc "Latvijas valsts mežu" mērķziedojuma pārskatīšanas finansējumu saņemtu ne visas iepriekš atbalstītās sporta federācijas.
- Handbols 20 prioritāro federāciju sarakstā palicis aiz svītras, sporta veida federācija budžetā bija rēķinājusies ar ziedojumu naudu.
- 15 sporta veidu federācijas vēstulē ministrei aicina pārskatīt finansējuma dalīšanu.
- Sporta federāciju padomi tās biedri vaino pasivitātē un nepietiekamā informācijas izplatīšanā.
- Federāciju padomē norāda uz vērtēšanas kritēriju publisku pieejamību un ministrijas vadošo lomu prioritāšu noteikšanā.
LNSP sastāvā ir vairāki valdības ministri un lielāko sporta organizāciju vadītāji – tā sniedz rekomendācijas lēmumu pieņemšanai valdībā, kas reti lemj pretēji Nacionālās sporta padomes rekomendācijām. Viens no šādiem gadījumiem gan bija pērn decembrī, kad valdība apturēja "Latvijas valsts mežu" (LVM) mērķziedojumu sadali sporta nozarei, jo šaubas radīja procesa caurspīdīgums.
"Esam vienojušies ar Ministru prezidentu – šis finansējums būs," pēc valdības lēmuma teica zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts"). "Bet tas tiks piešķirts gada sākumā caur centrālo budžetu, nevienam nebūs nekas apdalīts, bet šī prakse, ka sporta organizācijas pieņem jau kā faktu, ka to pamatbudžets veidojas no ziedojuma, man liekas nenormāla."
Sporta nozare rēķinājās, ka LVM apstiprinātie ziedojumu saņēmēji finansējumu tādā pašā apmērā saņems no valsts budžeta. Realitāte gan izrādījusies cita – finanses pēc LSFP izstrādātiem kritērijiem plānots piešķirt vien 20 prioritārajām federācijām.
Handbola federācija, kas pēc kritēriju izvērtēšanas palikusi 21. vietā, pērnā gada decembrī jau bija saplānojusi 2023. gada aktivitātes. Federācijā rēķinājās, ka tāpat kā katru gadu arī šogad saņems daļu LVM peļņas.
"Šis "Latvijas valsts mežu" ziedojums – tā nebija vienreizēja lieta 2021. gadā. Tas bija ļoti ilglaicīgs process, kuru mēs ieskaitījām kā finansējumu, kas ir pieejams sporta spēļu federācijām," pauda bijusī Handbola federācijas prezidente Ivita Asare.
Tagad Handbola federācijai akūti trūkst finansējuma plānoto aktivitāšu izpildei un tā ir viena no 15 federācijām, kas publicēja atkāto vēstuli, aicinot izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu ("Jaunā Vienotība") apturēt finansējuma piešķiršanu.
Vēstuli parakstīja arī Latvijas Kērlinga asociācija, kas pārmet Sporta federāciju padomei diskusiju trūkumu.
"Nebija nekādas iepriekšējas sanāksmes, informēšanas par plānotajām izmaiņām," uzsvēra Latvijas Kērlinga asociācijas prezidents Ritvars Gulbis. "Cik es saprotu, tad pagājušajā gadā šie prioritāro sporta veidu kritēriji kaut kur jau cirkulēja. Šie ir LSFP izstrādātie kritēriji. Es nezinu, uz kāda pamata Izglītības un zinātnes ministrija ir paņēmusi konkrētos kritērijus."
Bijusī Handbola federācijas prezidente Asare iebilda, ka LSFP uz sanāksmēm būtu jāaicina federācijas, ja reiz tā ir organizācija, kas pārstāv sporta veidu federācijas.
"Piemēram, pēc [LSFP] valdes sēdes federācijām netiek skaidroti apstiprinātie lēmumi. Vai arī federācijām netiek izsūtīta informācija, ka notiks valdes sēde un tajā tiks skatīti attiecīgie jautājumi. Ar aicinājumu piedalīties, izteikt priekšlikumus. Nenotiek konstruktīvs dialogs starp LSFP un federācijām," uzsvēra Asare.
Savukārt LSFP prezidents Einars Fogelis sacīja, ka
par kritērijiem diskusijas bija 2022. gadā un process beidzās ar kritēriju prezentāciju kopsapulcē. Tikmēr par prioritātēm vadošo lomu pilnīgi esot uzņēmusies IZM.
Arī ministres Čakšas ārštata padomnieks Ainars Bagatskis uzsvēra, ka finansējums gan iepriekš, gan tagad tiek dalīts pēc kritērijiem.
"Tās 20 federācijas ir prioritārās pēc tiem kritērijiem, kuras šīs pašas federācijas, kas raksta [protesta] vēstuli, ir apstiprinājušas," teica Bagatskis. "Ja kādai no tām federācijām, kas rakstīja vēstuli, ir pretenzijas, tās nav apmierinātas ar rezultātu, tad, lūdzu, vispirms risiniet to savas organizācijas ietvaros."
Sporta organizācijām valsts ir partneris, tādēļ ministrija gaida sporta organizāciju iniciatīvas un ieteikumus, uzsvēra Bagatskis. Lai arī kritērijus finansējuma saņemšanai izstrādā paši federāciju vadītāji, ministriju tas nemulsina.
"Tas viss ir atkarīgs no sporta nozares. Kurš vēl labāk pārzina, kas notiek sporta nozarē, nekā pati sporta nozare? Tāpēc ir šie kritēriji – nav labāku kritēriju," uzsvēra Bagatskis.
Galīgais lēmums par valsts finansējuma piešķiršanu 20 prioritārajām federācijām vēl nav pieņemts – jautājumu vēl skatīs valdībā.
