Latvijas Sporta skolu asociācijas valdes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe iepriekš Latvijas Televīzijas "Sporta studijā" pauda pārliecību, ka sistēma ir pierādījusi sevi un ir darboties spējīga. Viņa arī noraidīja apgalvojumu, ka sporta skolas ir kāda padomju laiku palieka. Valdis Valters turpretim nesaskata, ka sporta skolas attīstītu kādas jaunas idejas.
Reinis Ošenieks: Kāda ir tava pirmā reakcija uz Diānas Zaļupes teikto, ka sporta skolas nav iepriekšējo laiku palieka un viss strādā labi?
Valdis Valters
Dzimis 1957. gada 4. augustā
- Pasaules čempions (1982) un divkārtējs Eiropas čempions (1981, 1985) PSRS izlases sastāvā
- Eiropas čempionātā 1981. gadā atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju
- Uzņemts Starptautiskās basketbola federācijas Slavas zālē (2017)
Valda Valtera dēli Sandis un Kristaps Valteri arī aizvadīja profesionālu karjeru basketbolā.
Valdis Valters: Nē, nu man jau patīk, – mūsdienās šobrīd visi tie cilvēki, kas ilggadīgi strādājuši jaunatnes sporta sistēmā, viņiem neko nevajag mainīt. Viena iemesla pēc: tāpēc, ka viņi nezina, kā vajadzētu bērnu un jaunatnes sportu reformēt tā, lai bērnam būtu labāk, nevis tiem, kuri šobrīd sēž tajos krēslos. Mums tā visa sporta sistēma, godīgi sakot, jau pēc naftalīna nedaudz ož. Tāpēc, ka nav nevienas jaunas idejas, neviena jauna cilvēka. Skaidrs, ka viņi ir gatavi aizstāvēt to, kas viņi ir.
Bet es divos soļos varētu pateikt, ko vajadzētu darīt. Līdz 14–15 gadiem sportam jāpāriet skolās. Zāles tagad to atļauj. Labākajiem jātaisa speciāli klubi, jātaisa specializētās skolas, kur viņi jātrenē. Tātad ko mēs iegūsim? Iegūsim masveidību, patriotismu un iegūsim arī profesionālismā, jo tie talantīgi čaļi un meitenes varēs trenēties labākos apstākļos pie labākajiem treneriem un augt Latvijas apstākļos, nevis meklēt kaut kādas tuvākās ārzemes, kur varētu sevi pilnveidot.
Kā tu domāji to pāriešanu skolās? Notiktu mācību iestādēs?
Jā, mācību iestādēs, pāriet, pieņemsim, uz to ka 3–5 sporta veidos būtu tā saucamā skolēnu olimpiāde. Piemēram, futbols, basketbols, volejbols, peldēšana, vieglatlētika. [Lai sacenšas] skolas pret skolām Rīga un visa Latvija. Pirmkārt, mums ir viena liela problēma – specializācija. Mums no 8–10 gadu vecuma bērni jau… tas, kas tenisā notiek, tas ir vienkārši vājprāts. Tur jau desmit gados viņiem ir tā kā olimpiskās spēles, un neviens par to neatbild.
Zaļupes kundzei tas neinteresē tāpēc, ka viss notiek automātā, un, lai šo sistēmu bišķi salauztu, mums ir vajadzīgas reformas. Skaidrs, ka tas nav populāri ne izglītības ministram, ne Izglītības ministrijai, ne visiem, kas sēž tajos amatos. Viņiem tas nav izdevīgi un arī nebūs izdevīgi, tāpēc viņi pretosies, ies pie Saeimas ar plakātiem, ka mēs te jaucam visu. Bet Latvijas valstij un bērnam tas par labu nekad nenāks.
Pats tagad ej cauri tam ar meitu tenisā. Nedaudz ieskicē tieši agro specializāciju. Kā tu skaties un kad tu mēģini dažādos sporta veidos sūtīt meitu?
Kā man saka, tu esi viens pret visiem. Principā – ko viņi dara? Uzstāda latiņu, visi grib baigi spēlēt, spiež uz rezultātu. Es spiežu uz to, ka tad, kad bērns būs pieaudzis, sirds pieaugs līdzi viņas attīstības līmenim, tad var dot arī ātrumu, izturību [treniņos]. Mums [Latvijā] ātrumu, izturību dod jau no bērnības, kas grauj veselību. Otra problēma ir vienveidīgais darbs. Teniss ir ļoti asimetrisks – tas spiež uz dažādām muskuļu grupām un līdz ar to ir traumas un viss pārējais. Jo vairāk sporta veidus pielietosi, jo bērns būs veselīgāks, stiprāks, psiholoģiski stiprāks un tad jau 14–15 gados, kad viņa ir nobriedusi, tad var izvēlēties to sporta veidu, kurā vislabāk iet.
Bet, es vēlreiz saku, es neesmu tendēts uz profesionālo sportu. Es esmu izgājis no tā pats, bet man ļoti paveicās, ka līdz 18 gadiem nodarbojos ar četriem sporta veidiem. Nevienā izlasē nebiju, es vienkārši visur spēlēju, visur gribēju, un man neviena trauma nebija. Kuram šobrīd tā ir? Pasakiet man kādu sportistu, kurš šādi izgājis visu karjeru? Viens no pamatiem bija sadalītā slodze bērnu un jauniešu vecumā, par ko šobrīd neviens negrib dzirdēt. Šobrīd, atverot Valtera basketbola skolu, man pirmais uzdevums ir pētīt šos bērnus, izdarīt secinājumus un pēc tam piedāvāt programmu, pa kuru ceļu vajadzētu iet šiem bērniem, kā vajadzēja trenēt un kā viņus vajadzētu gatavot tā, lai nebūtu šīs krīzes.
Bet Valtera basketbola skolas fokuss arī būs tāds ar basketbolu tikai kā vienu treniņa daļu?
Jau šobrīd mēs trenējāmies gan vieglatlētikā, gan mums ir [treneris Ivo] Erdmanis, kurš atbild par fizisko sagatavotību, nu un vēl basketbols. Mums jau tagad ir dažādi. Arī pirms 15 gadiem nometnēs mums bija četri sporta veidi, ar ko nodarbojāmies, mums basketbols nebija pamatā. To pieredzi neviens nepārņem. Sporta skolas pārgāja uz vienu režīmu – 100 spēles, un dragā no rīta līdz vakaram. Mēs tā nedarījām. Šobrīd redzu, ka basketbols ir tā specializējies, ka, godīgi sakot, es pat nezinu, kā viņus varētu noraut no tā zupas šķīvja nost.
Futeni šodien vairs neuzspēlēsi, ja?
Viņi vairāk vispār nespēlē futeni. Kādreiz, savos laikos, atceros, ka Vecāķos vieni basketbolisti vien spēlēja to futeni. Es tur jau desmit gadus nevienu basketbolistu neesmu redzējis. Ko viņi dara? Droši vien visu laiku spēlē basketbolu.
Bet vai tu redzi, ka šī sporta skolu sistēma principā ievelk bērnu un cenšas noturēt tajā hokejā vai tenisā un tagad masē? Un vecākiem – vai nu tu maksā par dažādiem sportiem, vai viņi ir vienkārši spiesti vest tajā vienā sportā?
Jautājums ir viens – ja tu atnāc uz hokeju, tad trenerim būtu jāpiedāvā vismaz divi sporta veidi. Tur ir problēma, jo viņi spiež tikai uz vienu. Kāpēc? Tāpēc, ka paceļ latiņu, ka jāuzvar. Visas hokeja, basketbola vai futbola komandas uzvar līdz kaut kādam vecumam un pēc tam ir kritums. Tāpēc, ka tad tie, kas ir fiziski attīstīti citos sportos, sāk vairāk specializēties un aiziet garām visiem. Daudzu aspektu dēļ.
Iesaisties ceļā uz "Patieso uzvaru"
Raksti LTV Sporta redakcijai
E-pasts: [email protected]
WhatsApp: +371 27001983
Mums vispār valstī vajadzētu pārskatīt šo specializācijas jautājumu, tikai nezinu, kurš to izdarīs. No jauniešu vidus arī neredzu, kurš te nāktu ar baigām idejām un gribētu lauzt to sistēmu. Nu nav, es domāju, jūs jau arī to redzat. Jūs [LTV] esat malači, ka sākāt pētīt šo tēmu. Es domāju, tā būs aktuāla katru gadu, un pie tā jāstrādā ļoti nopietni.
Cieš arī treneri un sporta skolas, jo finansējums būs tikai tiem, kuriem ir rezultāti...
Jābūt nevis rezultātam, bet izlīdzinātai bērna fiziskajai attīstībai. Ir, piemēram, fiziskie un veselības testi, ko arī es tuvākā laikā sākšu veikt. Tas viss kopums iedod rezultātu, lai bērns kļūtu attīstīts, nevis specializēts uz vienu sporta veidu. Tas līdz kādam zināmam vecumam būtu jāievieš, bet ticības [ka tā varētu notikt] man ir maz.
