Tērēt naudu bērnu sportam ir lētāk nekā netērēt. Saruna ar Islandes prevencijas stratēģijas vadītāju

Žurnāliste Emma Janga 2017. gadā publicēja rakstu "Islande zina, kā apturēt atkarību raisošu vielu lietošanu tīņu vidū, bet pasaule to neņem vērā." Pēc šī raksta sākās pilnīgs trakums, atzīst Gudmidsdotira.

"Pie mums, ne tikai uz "Planet Youth", sāka braukt tādi viesi kā jūs, prasot ko un kā mēs te darām? Tas bija brīdis, kad sākām organizēties kā uzņēmums, privāts uzņēmums, lai darītu visu iespējamo un palīdzētu citiem strādāt šajā virzienā, cenšoties novērst riskantu uzvedību vai atkarību raisošu vielu lietošanu, kā arī apmācīt cilvēkus strādāt ar vietējiem datiem, veidot koalīciju vietējā kopienā un izglītotu kā trenerus, tā vietējos ārpusskolas pedagogus, jo ir ļoti svarīgi, lai viņi saprastu, cik zīmīgu lomu spēlē jauniešu dzīvē," pastāstīja Gudmidsdotira.

Par vēl vienu būtisku lietu Islandē uzskata bērnu un pusaudžu trenēšanos tajos pašos sporta klubos, kur gatavojas elites līmeņa atlēti, turklāt viņi arī trenē.

"Ja dosieties uz futbola klubu manā rajonā,  satiksiet puišus, kuri spēlē Islandes augstākajā līgā, bet vienlaikus trenē arī bērnus. Tā veidojas ļoti ciešas saiknes," uzsvēra Gudmidsdotira.

Islandē nav augstu sasniegumu sporta akadēmijas bērniem – iespēja tiek dota katram. Piemēram, ja vēlaties nodarboties ar futbolu, vienkārši jāatrod klubs, un jūs tur tiksiet pieņemts un laipni gaidīts. Islandē ir daudz šādu sporta klubu, un tie ir atkarīgi no pašvaldības.
 

"Gandrīz katrā apkaimē ir savs sporta klubs. Savā darbībā tie ir visai neatkarīgi, taču finansējuma ziņā paļaujas uz pašvaldību," paskaidroja Gudmidsdotira. "2007. gadā mēs sākām piedāvāt tā saucamās brīvā laika kartes. Tā ir elektroniska  karte, kurā vecāks katru gadu saņem naudu par katru bērnu 6–18 gadu vecumā. Ar šo naudu varat maksāt par dažādām aktivitātēm. Galvenais – tām jābūt organizētām ar labu struktūru, par ko atbild pieaugušais. Tā ir sava veida kvalitātes kontrole.

Tātad katru gadu jūs saņemat tuvu pie 500 eiro, ar ko maksājat par bērna aktivitātēm. Tas ir par katru bērnu. Protams, tā ir liela nauda, taču, ja mēs neko nedarītu, izmaksas būtu daudzkārt lielākas."

Finansējumu nodrošina pašvaldības. Piemēram, Reikjavīka piedāvā tuvu 500 eiro, un tā tas ir arī citās pašvaldībās. Gandrīz katrai lielākai pašvaldībai ir sava veida šāda karte, lai mudinātu bērnu piedalīties organizētā brīvā laika pavadīšanā.

"Mums ir arī citas pašvaldības, piemēram, Islandes rietumu daļā, kur šīs nodarbes ir vienkārši bez maksas. Tās ir saistītas ar skolu, tā kā nodarbības notiek, esot skolā," pastāstīja Gudmidsdotira. "Protams, ir arī pašvaldības, kurās naudas ir mazāk, un tās šim mērķiem vecākiem piedāvā mazāku summu. Bet tas ir skaidrs vēstījums no vietējās kopienas un pašvaldības, ka viņi vēlas, lai jūsu  bērns piedalītos, ka viņi vēlas, lai jūsu bērnam būtu iespēja piedalīties organizētās aktivitātēs."

Islandē nebija tā, ka vienā dienā kāds vienkārši būtu skaļi pieteicis problēmu.

"Mēs redzējām, ka bērniem, kas nodarbojas ar organizētu sportu organizētos sporta klubos izglītotu treneru vadībā, kas ir ļoti svarīgi, mēs redzējām, ka šiem bērniem ir mazāks risks lietot dažādas vielas. Jebkādas vielas – ne tikai alkoholu vai cigaretes un marihuānu. Redzam, ka arī viņi retāk lietotu nikotīna maisiņus vai enerģijas dzērienus," uzsvēra Gudmidsdotira. "Ja skatāmies gada griezumā, 75–80% laika, ko pusaudži pavada nomodā, ir brīvais laiks, tādēļ svarīgi bija piedāvāt viņiem kādas organizētas nodarbes. Mēs daudz to sasaistījām ar skolām. Kad pēcpusdienā mācības ir beigušās, skolēni dodas uz sporta klubiem. Mazos nogādā ar autobusiem, kad paaugas, tad jau paši iet kājām."

Sportam prevencijas darbā Islandē jau daudzus gadus bijusi liela nozīme.

"Islandes prevencijas modelis ilustrē to, kas pie mums noticis pēdējos 20–22 gados. 1997. gadā mūsu valstī apkopotajā statistikā varējām konstatēt, ka Islandē jaunieši daudz dzēra. Patiesībā Islandē alkohola patēriņš jauniešu vidū bija starp lielākajiem visā Eiropā," teica Gudmidsdotira. "Un cilvēki sāka skaļi runāt, ka tas nav labi. Kaut kas bija jādara, un tā sākās Islandes prevencijas modelis. Analizējot datus un veicot pētījumus, mēs galvenokārt aptaujājam bērnus vecumā no 15 līdz 16 gadiem. Mēs varējām konstatēt, kādi bija riska un kādi bija aizsardzības faktori."

Izceļot četrus galvenos darbības virzienus, programmā tika noteiktas prioritātes. 

"Zinām, ka  ir ļoti svarīgi, lai mūsu bērni būtu labās attiecībās ar vecākiem, izjustu viņu atbalstu un arī sava veida uzraudzību no vecāku puses," svarīgākos aspektus uzskaitīja Gudmidsdotira. "Otrs virziens ir vienaudži, ir svarīgi skatīties uz viņu ietekmi. Tad ir skola, un visbeidzot, kā tiek pavadīts brīvais laiks. Un šeit jau liela loma ir tieši sportam kā organizētam brīvā laika pavadīšanas veidam."

Lielu vērību programmā pievērš iegūto datu analīzei. 

"Vispirms mēs apkopojam datus, tad 6–8 nedēļas vēlāk mēs publicējam ziņojumu, kurā analizējam datus vietējā līmenī, lai varētu pateikt, ka bērni šajā konkrētajā skolā vai šo konkrēto vecāku bērni jūtas tā vai citādi," pastāstīja Gudmidsdotira. "Varbūt aptaujās redzam dalībnieku trūkumu vai konstatējam palielinātu apreibinošo vielu lietošanu. Tas ir tas, ko mēs šeit, Islandē, esam darījuši jau daudzus gadus. Mēs pētām datus un informējam par rezultātiem vecākus, informējam atbilstošos cilvēkus pašvaldībās, sporta klubos. Es mācu par Islandes prevencijas modeli Futbola federācijā, Basketbola federācijā, vingrošanā, handbolā.

Ir svarīgi, lai treneri saprastu, cik svarīgi kā piemērs viņi ir bērnu dzīvē.

Pirms 30–40 gadiem tas tā nebija. Daudzi no mums dzert iemācījās futbola treniņu vai turnīru laikā."

Palīdzot pasaulē ieviest "Planet Youth" jeb Islandes prevencijas modeli, tā īstenotāji uzsver, ka neeksportē Islandes kultūru uz Meksiku, Čīli, Austrāliju vai Jaunzēlandi.

"Mēs trenējam cilvēkus domāt citādāk un piedāvājam viņiem citādu metodoloģiju. Ekonomiskā situācija Islandē, salīdzinot ar daudzām citām valstīm, ir diezgan laba. Tāpēc ir patiešām svarīgi, lai, domājot par "Planet Youth" programmas ieviešanu, jūs to piemērotu saviem apstākļiem," sacīja Gudmidsdotira. "Ir ļoti svarīgi mācīties no labiem piemēriem. Ne tikai islandiešiem, bet cilvēkiem visā pasaulē."