Sporta studija

Sporta studija

Sporta studija

Sporta studija

Skeletons Latvijā pēc Dukuru ēras

Skeletons Latvijā pēc Dukuru ēras iegājis gulēšanas fāzē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Siguldas bobsleja un skeletona trase tā arī nesagaidīja savu zvaigžņu stundu, kad netika pie iespējas kļūt par mājvietu 2026. gada olimpiskajām spēlēm. Iespējams, ja itāļi nebūtu tikuši pie šī goda, skeletona karalis Martins Dukurs vēl būtu turpinājis savu karjeru, ļaujot cerēt uz godalgām. Bet nu Martins ir paziņojis, ka savas aktīvās sportista gaitas ir beidzis. Kāds būs skeletons pēc Dukuru ēras beigām?

Domstarpības, kas gadiem plosījušas jau tā šauro Latvijas skeletona vidi, radījušas situāciju, kurā tas atrodas zemākajā punktā. Brāļi Dukuri pamatā beiguši savas karjeras – Martins sācis trenera arodu, Tomass vēl cer piedalīties pasaules čempionātā, bet negaidīti no sporta aizgājis treneris Gints Dzērve, kurš pēc konflikta ar Dukuru ģimeni trenēja nosacīto vidusposmu – juniorus un Eiropas kausa līmeņa sportistus.

"Starp Gintu Dzērvi un Daini Dukuru bija arī melns kaķis pārskrējis kaut kur. Šogad Gints Dzērve vairs neizturēja šo spiedienu no Daiņa puses un viņš aizgāja. Mēs jaunatni mēģinājām kā varējām uzmundrināt un palīdzēt, bet nu tā viņi arī izšķīda. Viņi ir izšķīduši," "Sporta studijai" norāda Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis.

Sporta žurnālists Māris Zembergs uzskata: "Ja mēs tagad atskatāmies, piemēram, gadus atpakaļ – šos trīs, četrus, ko varēja mainīt tajā situācijā, tad es tiešām domāju, tur bija jābūt saskaņai skeletona sabiedrībā, lai tas darbs notiktu sadarbībā."

Kopējo sajūtu smagnēju padara tas, ka Martins savas zināšanas tagad nodod Lielbritānijas izlasei, kas ar piecus miljonu eiro vērtu budžetu  spējusi piesaistīt labākos speciālistus un veic sistemātisku darbu savu talantu attīstībā.

"Jā, nu ir tāda, protams, rūgta sajūta, bet arī piedāvājums no Latvijas jau nesekoja. Tajā brīdī, kad angļi ar mani runāja, tad Latvijai [federācijai] interese tobrīd nebija. Tāpēc es arī pieņēmu [Lielbritānijas piedāvājumu]," atklāj Martins.

Atbildot uz jautājumu, vai nejūtas nevajadzīgs Latvijai, Martins norāda: "Es tā īsti par to nedomāju. Vienkārši kaut kāda sistēma ir. Arī darbs notiek. Es jau arī neesmu tur pielaulāts, galu galā jebkurā brīdī varu atgriezties, ja šeit vajadzība pēc manis būs."

Personību sadursmes un iekšējie konflikti Latvijas skeletonu šobrīd atmetuši atpakaļ vismaz par diviem olimpiskajiem cikliem, un praktiski visa sistēma jārada no jauna.

"Mums vajadzēja būt gudrākiem. Ne tikai man tagad teikt, ka tam un tam, bet tajā skaitā arī man. Jā, mēs esam paši šo lietu [skeletona saimniecību] pabojājuši ar savām attiecībām. Varbūt ne gluži profesionālu darbu, nespējot izveidot šo [skeletona attīstības] piramīdu. Nespējot padomāt par pēctecību," neslēpj skeletona treneris Dainis Dukurs.

"Tā mana loma ir mēģināt to plaisu šobrīd samazināt vai kaut kādā veidā uzstutēt laipu, pār kuru var pāriet pāri. Savest abas puses kopā. Tas ir tas, ko es cenšos darīt. Uzskatu – mēs esam jau no savas puses spēruši kaut kādu soli pretī, arī federācija. Federācija ir atradusi vietu atalgojumam trenerim, kuru mēs varēsim piesaistīt arī jaunatnei.

Kaut kā soli pa solim mēs iesim uz priekšu. Varbūt tie soļi nav gigantiski lieli, bet [ir] daudzsološi.

Vismaz kaut kas notiek. Tā plaisa varbūt ir samazinājusies, kas bija radusies šo gadu garumā," norāda Martins.

Formāli vienīgais elements, kas eksistē [Latvijas skeletonā], ir pirms gada izveidotā Skeletona akadēmija – Daiņa Dukura projekts ar atbalstu no Siguldas pašvaldības, kur ar jaunajiem sportistiem strādā Ivo Šteinbergs.

"Es vairāk skatos uz to, ja kāds no brāļiem [Dukuriem] – Tomass vai Martins atgrieztos, uzņemtos un darītu darbu ar tādu entuziasmu kā Dainis savulaik, tad es teiktu, ka tur rezultāts tiešām varētu būt. Šobrīd Dainim, es tā šaubos, vai būs tiešām vēlme un gribēšana viņa gados maksimāli mesties iekšā. Vai Ivo Šteinbergs ir spējīgs izaudzināt līdz pasaules kausa, līdz labam līmenim braucējus? Stipri šaubos, lai gan viss ir iespējams, protams. Lai izdodas! Es saku, tādu lielu uzrāvienu un lai mēs atkal būtu augstā līmenī, es redzu tādā gadījumā, ja kāds no brāļiem pārņem un metas ar pilnu krūti iekšā, un šo sporta veidu mēģina atkal atgriezt tajā līmenī, kur viņi [atradās]," pauž Zembergs. 

"Uzmanīgi vērojam, kas notiek Siguldā – skeletona akadēmijā. Protams, tikko pavērsies kāds perspektīvs un cerīgs [skeletonists], mēs arī būtiski pieslēgsimies," uzskata Ekmanis.

"Es nezinu, kā mums ies ar jauniešiem un kā mums viss saliksies. Es domāju, tie būs vairāki gadi," domīgs par skeletona nākotni ir Dainis Dukurs.

Vai tie būs desmiti gadi? "Desmiti nē, bet, ja kāds atnāks talkā Ivo Šteinbergam un kāds sapratīs, sadzirdēs, ka šī ir laba doma un kādam pat ir pienākums, šeit domāju federāciju, šo ideju atbalstīt, virzīt un pielikt savu plecu, – tad tas laika posms būs īsāks.

Var jau pienākt arī brīdis, kad rokas nolaižas un gribas pateikt – paldies par sadarbību…" norāda Dainis Dukurs.

No pagājušās sezonas startējušajiem septiņiem sportistiem sacensību apritē šogad labākajā gadījumā redzēsim trīs. Olimpisko rūdījumu guvusī Endija Tērauda laiku veltīs ģimenes dzīvei. Dzērves audzēkņi – Netlaus ar Veinbergu sportu nolikuši malā un pievērsušies mācībām. Savukārt vēl bez Tomasa centieniem aizvadīt dažus pasaules kausa posmus un čempionātu Eiropas kausos pēc traumas cer atgriezties bijušais juniors Valts Smilga. Savukārt Dārta Zunte, sākot no šīs sezonas, pārstāvēs Igauniju, kur sakņojas viņas ģimenes otra puse.

"Tieši tāpēc es aizgāju, jo paliku bez trenera. Varbūt finansējums nav tas pats būtiskākais, kas man lika pieņemt šo lēmumu, bet Gints [Dzērve] aizgāja un man nebija trases trenera, kas ar mani strādātu. Nosacījumi no Igaunijas man ir skaidri, un šobrīd es strādāju pie to izpildes, bet man svarīgākais bija tieši šis četrgades plāns un ka viņi mani atbalstīs četru gadu periodā līdz Milānas olimpiskajām spēlēm. Es esmu pateicīga par viņu atbalstu, par viņu saprašanu, ka viņi mani pieņēma. Es noteikti palikšu Igaunijas sastāvā arī pēc Milānas olimpiskajām spēlēm," uzskata Zunte.

Vai Latvijai būs vēl kāds olimpiskais medaļnieks skeletonā? Martins uzskata, ka tuvākajā laikā noteikti ne. Iespējams, mēs varam sapņot par 2030. gada spēlēm. Bet šobrīd Latvijas skeletons ir tādā sapņošanas fāzē, pietiekami guļošā...

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti