Līdz šim Martina un Tomasa Dukuru izcīnītie kausi atradās trenera darbnīcā un mājās, bet medaļas - Siguldas Bobsleja un kamaniņu trasē. Nu tās aplūkojamas vienuviet - skeletonistu tēvs un treneris Dainis Dukurs virs savas darbnīcas pamazām iekārto, kā viņš pats saka, Slavas istabu. Te aplūkojamas gan pašas pirmās dēlu nopelnītās medaļas, kas sportistiem esot ļoti svarīgas, gan arī jaunākie kausi. Kopumā to ir vairāk nekā simt, un tie glabā stāstu par skeletonistu ceļu profesionālajā sportā.
“Te ir iekšā kādi 20 gadi. Un tie balvu gadi ir kādi 10 gadi, kad mums sāka nākt balvas. Pirmie bija tādi, kā nu gāja, tā gāja. Pēdēji 10 bija spēcīgi, tādu nospiedumu esam atstājuši. Es tā paskaitīju, cik reizes mēs esam organizatoriem likuši skanēt Latvijas himnai - kopā turpat pie simta varētu būt," stāstīja brāļu Dukuru tēvs.
Pēdējo reizi Latvijas himna skanēja Kanādā, Vistleras trasē, kur Martins Dukurs izcīnīja savu sesto pasaules čempiona titulu, un šonedēļ no turienes atceļoja arī apbalvojums - pasaules kausa globuss. Tiem slavas istabā ir īpaša vieta, jo, kā uzsver treneris, šie globusi ir smaga darba rezultāts. Īpaši vērtīgi Dainim ir tie kausi, kad uz goda pjedestāla kāpuši abi dēli, kā tas bija Eiropas čempionātā Sanktmoricas trasē.
“Tomass ar Martinu uzrādīja vienādu rezultātu. Bišķiņ organizatorus iedzina tādā neērtā situācijā, bija viena balva sagatavota. Tad iedeva vienam medaļu, otram kausu. Pēc tam teica, ka atsūtīs. Viņi vārdu turēja un arī atsūtīja," stāstīja Dainis. Tikmēr paši sportisti gan atmiņās par paveikto nekavējas, bet strādā jauniem mērķiem, uzsverot, ka arī konkurenti uz vietas nestāv.
