Visilgāk no Dzērves audzēkņiem skeletonā ir Krists Netlaus, Dārta Zunte un Endija Tērauda, kura savās debijas sacīkstēs Pasaules kausa izcīņā Siguldā izcīnīja bronzas medaļu, faktiski klātesot visām galvenajām favorītēm. Dzērve neslēpj, ka Tēraudas 3.vieta Pasaules kausa posmā viņam bija pārsteigums.
"Tur saslēdzās kopā kolosāla veiksme ar pašatdevi un ar visu pārējo," teica Dzērve. "Teicu viņai [Tēraudai], lai izbauda šo dienu, jo daudz tādu nav. Mums vēl tāls ceļš ejams līdz tam."
Pa ledus trasi Gints ir nobraucis arī ar skeletonu un bobu, turklāt arī kritis ar tiem visiem.
Smagākais kritiens piedzīvots bobsleja kamanās pirms pāris gadiem kopā ar Dārtas Zuntes tēvu, kam Gints pats piedāvājis nobraukt pa trasi, uzaicinot līdzbraucēju stūmēja un bremzētāja lomā.
Gints Dzērve ir Siguldas puika. Ar brāļiem Dukuriem viņš iepazinās pagalmā, bet pirms 10 gadiem sāka veidot skeletona publisko tēlu, rīkojis arī lāpstu šļūkšanas sacīkstes. Pat pie bungām apsēdies skeletona dēļ, lai gan neslēpj, ka bungas spēlēt nemaz neprot. "Tas viss ir feiks," par bungu sišanu skeletona publicitātes video pasmej Dzērve.
Viņš pat nespēj racionāli izskaidrot, kā nonācis skeletonā un tur palicis.
Treneris uzsver, ka mūsdienu jaunā paaudze ir strādātāji, taču atšķirīga no skeletona celmlaužu Dukuru ēras. Savus audzēkņus Dzērve raksturo kā smagi strādājošus, kas necenšas no kādiem pienākumiem izvairīties.
Pirms sešiem gadiem Gints ieguva trenera licenci, lai varētu strādāt ar jauniešu komandu. Viņš atzīst, ka no dabas ir ekspansīvs un pat nervozs cilvēks, taču ar laiku mācās sevi kontrolēt un enerģiju ieguldīt produktīvā gultnē. Trenerim jāsavaldās, lai startā sportistus lieki neuzkurinātu. Viņš arī zina, ka startā nepieciešama individuāla pieeja. Kādam "jāuzšauj", kādam vienkārši jāieliek skeletons gropē, jāklusē un jāļauj braukt.
"Kristam [Netlauam] es "dodu pieci", ar Endiju [Tēraudu pirms brauciena] mēs tikpat kā nekomunicējam, es tikai saku sekundes līdz startam," atšķirīgo pieeju raksturoja treneris.
Murjāņos plānotās ģimenes mājas projekts Dzērvem pagaidām ir atkāpies vasaras starta estakādes priekšā.
Tā tapusi pašu spēkiem, iesaistoties sportistiem un viņu vecākiem gan ar darbu, gan finansiāli. Gan estakādi, gan kamanas nācies pielāgot, jo izrādījās, ka spēcīgākie stūmēji pēc ieskrējiena var ielidot gravā.
Dzērve ir mednieks un makšķernieks. Trenerim ir arī trofejas, ar kurām padižoties, bet apsēstība ar piedzīvojumiem dabā reiz, jau esot trenera statusā, atspēlējusies sacensībās. Lielisks pārgājiens Lilehammerē uz lielu ūdenskritumu beidzās līdz ar tumsu un lielu nogurumu, kā rezultātā pēc pāris dienām sportisti nevarēja lāga iestumt skeletonu.
Uz nākamajām ziemas olimpiskajām spēlēm Dzērves audzēkņiem būs grūti tikt.
Labākās izredzes ir Tēraudai, pārējiem būtiski iegriezis tas, ka šoziem nebūs iespēja uzlabot punktu krājumu pasaules rangā.
Dzērve neuzskata, ka līdz ar Dukuru karjeras beigām skeletons Latvijā izdzisīs. Viņaprāt, vienīgi varētu būt jāpagaida kāds laiks līdz nākamajām medaļām, kas vairs nebūs tik bieži. Treneris uzsvēra, ka Martina un Tomasa Dukuru spožums rāda Latvijas skeletona zīmolu kā fenomenālu stāstu, ko brāļi rakstījuši ar ārprātīgu darbu un motivāciju gluži kā no citas realitātes.
