Sporta studija

Sporta studija

Sporta studija

Pie treneres Avotas regbiju apgūst katrs trešais Elejas bērns

Latvijas riteņbraukšanā trūcīga rocība sarežģī pilnvērtīgas darbības iespējas

Riteņbraukšana uz finanšu sēkļa: Pasaules čempionātā vienīgajam latvietim vāc kolekti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pasaules čempionāta rīkošana Austrālijā kļuva par nopietnu pārbaudījumu ne vienas vien nacionālās federācijas budžetam, liekot izsvērt, vai izdevumi būs ieguvumu vērti. Latviju čempionātā Austrālijas austrumu piekrastē pārstāvēja tikai valsts čempions Emīls Liepiņš, kura dalības nodrošināšanai savu finanšu daļu un ieguldīto darbu neliedza arī citi Latvijas velosportisti. 

Jau vasaras sākumā Latvijas Riteņbraukšanas federācijas (LRF) ģenerālsekretārs Toms Markss sarunā Latvijas Radio bažījās, ka finanšu apsvērumu dēļ Latvija septembrī var palikt bez pārstāvniecības pasaules čempionātā šosejas riteņbraukšanā. Iemesls ir ceļošanas izmaksas uz Austrāliju un tēriņi čempionāta norises vietā.

Pro tūres komandas  "Trek-Segafredo" riteņbraucējs Toms Skujiņš atzina, ka visu sezonu pietaupījis finanses, lai Latvija tomēr būtu pārstāvēta pasaules čempionātā.

"Es īstenībā visu šo gadu, lai arī bija mirkļi, kad varēju tērēt LOV [Latvijas Olimpiskās vienības] naudu nometnēm un [citiem mērķiem].. labi, Eiropas čempionātam [vajadzībām] nedaudz iztērēju, bet nekur citur es netērēju," Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" pastāstīja Skujiņš. "Tikai tāpēc, ka bija visu laiku doma galvā par pasaules čempionātu, lai tikai mums tam pietiktu līdzekļi. Lai mums nav jābrauc ar teltīm vai "Decathlon" uz vietas jāpērk telts un jāguļ kaut kur teltīs."

Iespēja pašiem pārvaldīt LOV piešķirto finansējumu ļāva ar sportistu piekrišanu pārvirzīt Kristam Neilandam un Tomam Skujiņam treniņu un sacensību darbam pieejamos līdzekļus,

lai Liepiņš kā valsts čempions varētu pārstāvēt Latviju pasaules čempionātā. Skujiņš iesaistījās arī loģistikas jautājumu risināšanā.

"Lielās izmaksas nav tikai aizlidot. Lielās izmaksas ir arī uz vietas. Tāpēc es sāku caur kaut kādiem kontaktiem, caur cilvēkiem mēģināt atrast, kur varbūt varētu lētāk dzīvot vai atrast auto, kuru pēkšņi nevajag īrēt, vai kādu masieri, kurš ir uz vietas, vai mehāniķi uz vietas," paskaidroja Skujiņš. "Vienalga kaut ko, kur varētu tiešām tos līdzekļus ietaupīt, un, jā, šajā gadījumā caur paziņu paziņām, caur faniem izdevās atrast latviešus Austrālijā, kuri bija gatavi palīdzēt. Manuprāt, tā arī sapratu, ka dzīvošanu viņi [komanda] tā arī atrada." 

Baltijas valstu riteņbraukšanas federāciju finansējums
Baltijas valstu riteņbraukšanas federāciju finansējums

Situācija pasaules čempionātā izgaismoja LRF problēmu ar nepietiekamu pamatdarbību budžetu, kas ir mazākais visā Baltijā. LRF ar 48 000 eiro jāspēj nodrošināt federācijas biroja darbs, sacensību rīkošana un izlašu vajadzības četrās riteņbraukšanas disciplīnās ar olimpiskām ambīcijām – šosejā, BMX, BMX frīstailā un kalnu riteņbraukšanā (MTB).

"Mums nav citu īsti finanšu avotu," atzina LRF ģenerālsekretārs. "Ja agrāk tik tiešām varējām piesaistīt no ziedotājiem, piemēram, "Latvijas dzelzceļa", 50 000 eiro finansējumu, tad šobrīd tādas iespējas mums vairs nav. Gluži vienkārši uzņēmējiem joprojām nav interesanti ziedot. Tad sanāk mums to jostu savilkt jau tik cieši, kā tagad uz Austrāliju, ka būtībā optimizējam pilnībā visu, ko mēs varam optimizēt, lai to mērķi sasniegtu. Šajā gadījumā mums bija stratēģiskais mērķis ne tikai aizvest sportistu uz Austrāliju, bet lai viņš tur arī godam nostartē. Viņam iedot arī pamatservisa līmeni. Neaizbraucot zaudētu vienu olimpisko kvotu."

Federācijas redzējumā, problēma saskatāma arī savas kontinentālā līmeņa komandas neesamībā.

Savulaik bija "Rietumu bankas" komanda – platforma, kas deva būtisku atspērienu arī šobrīd elitē esošajiem Tomam Skujiņam, Kristam Neilandam un Emīlam Liepiņam. Lietuvai ir divas šādas komandas, bet igauņiem viena, kur strādā arī latviešu speciālists Toms Flaksis.  

Starptautiskās Riteņbraukšanas savienības (UCI) Kontinentālā līmeņa komandas Baltijas valstīs
Starptautiskās Riteņbraukšanas savienības (UCI) Kontinentālā līmeņa komandas Baltijas valstīs

"Team Ampler-Tartu 2024" sporta direktors Flaksis gan neuzskata, ka bez savas kontinentālā līmeņa komandas jaunieši riteņbraukšanā pazustu. 

"Ja ir kāds latvietis, tad pēc junioriem vecākajā gadā viņam ir visas iespējas un visas durvis vaļā. Viņš tur ļoti vienkārši [komandā] var tikt iekšā. Būtībā tā ir tā pati komanda – tikai viņa bāzējas Igaunijā," sacīja Flaksis. "Es neuzskatu, ka tā būtu tāda milzu problēma, ka mums tagad nav te sava kontinentālā komanda – tāpēc jaunieši mums te pazūd. Problēma ir tā, ka viņi junioru vecumā nav vēl sevi pierādījuši, lai būtu spējīgi pēc tam braukt kontinentālajā līmenī."

Skujiņš saskata, ka

Latvijai bez savas kontinentālās komandas labāk būtu koncentrēties uz jaunajiem braucējiem un cerēt, ka viņiem ar uzņēmību viss būs kārtībā, lai sevi pierādītu, piemēram, Francijā.

"No tām [komandām citviet Eiropā] aiziet tālāk – tas ir iespējams," uzsvēra Skujiņš. "Varētu piekrist Tomam [Flaksim], ka varbūt ir labāk koncentrēties uz tiem jaunajiem. Izvadāt viņus pa sacensībām Eiropā, lai tomēr dabūtu to Eiropas pieredzi, Eiropas garšu. Saprastu, kas tā par virtuvi tomēr ir. Jebkurā gadījumā skaidrs ir tas, ka galvenais ir izveidot plānu. Pat slikts plāns ir labāks nekā nekāds plāns."

Igaunijā ir izveidota sistēma, kurā jaunos riteņbraucējus attīsta klubu sistēmā, nevis sporta skolās, kā tas ir Latvijā. Tā ir viena no galvenajām atšķirībām starp Latviju un Igauniju.

"Es pat teiktu, ka īsti nevar salīdzināt [Igauniju ar Latviju]. Vienā vietā tev ir plovs, un vienā vietā tev ir zupa," teica "Team Ampler-Tartu 2024" sporta direktors Flaksis. "Abiem cilvēkiem ir dakšiņa un nazītis, tad viens ēd zupu un viens ēd plovu. Vienkārši tās ir divas dažādas vides, kādā jaunieši aug. Talantīgie sportisti jau, gribam mēs vai negribam, bet parādās ik pa laikam. Tad ir vienkārši jautājums, vai būs sistēma, vieta, kur tu vari ielikt talantīgu puisi, kurš nav praktiski braucis ar riteni, ja viņam ir 10 gadu, lai viņš pēc tam nobrauktu divus gadus un būtu labs, vai viņam ir 15 gadi, lai viņam pēc diviem gadiem arī būtu jau sasniegumi un viņš aizietu tālāk."

Jaunatnes sistēmas stiprināšanā Latvija ievērojami iepaliek no Baltijas kolēģiem,

kuri spēja šogad uz pasaules čempionātu aizvest arī savus labākos jaunos braucējus. Igaunis Madis Mihkels pat izcīnīja 4. vietu U-23 grupā.

LRF ģenerālsekretārs Markss izlašu darbības nodrošināšanā par izšķirošu uzskata valsts atbalstu.

"Tieši valsts atbalstam ir izšķiroša nozīme," sacīja Markss. "Jā, ir pozitīvi soļi tajā, ka federācijām ir lielāka pašnoteikšanās, bet kopējam apjomam, ko var tērēt tieši ne tikai elites, bet jaunatnes izlašu nodrošināšanai… Jo mums ir jādomā par visu piramīdu, mēs nevaram domāt tikai par piramīdas augšu, kur Skujiņš, Neilands un Liepiņš gozējas. Mums nākamgad varbūt nebūs problēmas viņus aizsūtīt uz pasaules čempionātu Glāzgovā [Skotijā], bet problēma ir tā, ka mums ir vajadzīgs arī papildu atbalsts tieši jaunatnes vecuma grupu izlašu darbības nodrošināšanai."

Risinājumu federācija saskata prioritāro sporta veidu noteikšanā. Ja riteņbraukšana kļūtu par vienu no prioritātēm, tas ļautu federācijai palielināt pieejamo finansējumu pieaugušo un jaunatnes izlašu vajadzībām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti