Hierarhija riteņbraukšanas komandā nav no zila gaisa - līderi Džons Degenkolbs un Bauke Molema ir spēcīgāki braucēji, paskaidroja Skujiņš. "Nevis tādēļ, ka esmu latvietis, man jārok zeme," teica velosportists. "Tā nav, Degelkolbs ir vinnējis Milānu-Sanremo, Molema ir bijis tuvu pjedestālam "Tour de France". Es pirmo gadu esmu komandā, priecājos, ka komanda man uzticējās un uzaicināja."
Ar debijas reizē "Tour de France" paveikto ļoti apmierināts ir gan Skujiņš, gan "Trek-Segafredo" vadība. Latvijas riteņbraucējs atzina, ka pirms tūres nebūtu iedomājies sevi piecas dienas braucam "kalnu karaļa" krekliņā. Tas bijis patīkams bonuss komandai un tās sponsoriem. Sākumā kalni tūrē ir mazāki, vēlāk Alpos un Pirenejos gaidīja jau iespaidīgāki kāpumi, taču jau sākumā risinājās nopietna cīņa par "kalnu karaļa" krekliņu, teica velobraucējs. Skujiņš priecājas, ka ar braukšanu "kalnu karaļa" krekliņā izdevās sasniegt pirmo šādu panākumu Latvijas riteņbraukšanā.
Skujiņš apzinājās, ka viņa galvenais uzdevums ir palīdzēt komandas līderiem, taču zināja, ka būs iespēja arī pašam. Atsevišķā posmā Skujiņš to izmantoja un finišēja piektais. "Tour de France" Skujiņš raksturoja kā smagu pārbaudījumu, jo bija karsts un nevienu dienu nelija. Īpaši smagas izvērtās vairākas dienas kalnos, piemēram, 65 kilometru posms ar trim lieliem kalniem. Skujiņš atzina, ka jau pirmā kalna galā viņa kurpēs laikam bijušas sviedru peļķes.
Profesionālajai riteņbraukšanai Skujiņš nopietni pievērsās tikai 18 gadu vecumā, bet braukt sāka 15 gados, turklāt sākumā vairāk jautrībai un pabraukšanai kopā ar draugiem. Skujiņš sevi neuzskata par cilvēku, kas tiecas pēc slavas, taču sarkanbaltsarkano karogu viņam pēc panākumiem allaž ir prieks redzēt. Riteņbraukšana Latvijā nav vērienīgu popularitāti faniem iemantojis sporta veids, un Skujiņš priecājas, ka mājās var būt anonīms un publiski neatpazīstams.
