Liepiņš joprojām dzīvo savā dzimtajā pilsētā – profesionālu līmeni sasniegušajam riteņbraucējam jau bērnībā Dobeles sporta skolā bija pienācīga iekšējā konkurence. "Visu laiku bija savā starpā gonkas un varējām viens otru pilnveidot," sportista gaitās piedzīvoto atceras Emīls. "Bija riktīgi interesanti, bija tiešām laba kompānija, lai kļūtu par labiem riteņbraucējiem."
Dobelē Emīls bieži trenējas kopā ar vienu no senās kompānijas dalībniekiem Māri Bogdanoviču. Kontinentālās komandas braucējs Bogdanovičs šobrīd ir treneris Dobeles Sporta skolā, kur brīvākos brīžos jauno maiņu audzināt piepalīdz arī Emīls. Liepiņa ierašanās raisa sajūsmu mazajiem riteņbraucējiem, kas skatās lielām acīm un grib viņam līdzināties. 
Mamma Dace Liepiņa atceras, ka Emīls jau pirmsskolas vecumā bija muskuļains, un viņa nolēma savai atvasei izvēlēties nodarbības riteņbraukšanā. Emīls jau pirmajos treniņos bija ļoti aktīvs un darboties gribošs, pastāstīja Liepiņa pirmā trenere Tamāra Bumbiere.
Emīla tēvs savulaik pārstāvēja veloklubu “Nākotne” un trenējās Murjāņu Sporta ģimnāzijā, bet pēc tās absolvēšanas beidza riteņbraucēja karjeru.
Tēvs nevēlējās, lai Emīls nonāktu tik smagā sporta veidā, tomēr pēc mammas iniciatīvas tas notika.
Pro tūres komandā Emīls nokļuva 27 gadu vecumā – karjeras sākums pēc Murjāņu Sporta ģimnāzijas absolvēšanas nebija spīdošs. "Drusku peldēju visu laiku – tad tas, tad šitas, kā jau visiem pusaudžiem," pastāstīja Liepiņš. "Sapratu es diezgan vēlu, ka varu."
Ar profesionālu attieksmi riteņbraukšanai Liepiņš pievērsās, bijušā Latvijas Riteņbraukšanas prezidenta Igo Japiņa pamudināts. "Beidz, Emīl, vienreiz gurķoties un sāc trenēties. Tev reāli ir talants," Japiņa teikto atceras sportists. "Bija diezgan labs progress, un tā arī aizgāja," piebilda riteņbraucējs.
Aizvadītajā sezonā Emīls pirmo reizi startēja kādā no trim lielajām daudzdienu tūrēm.
Debija "Vuelta a Espana” bija lielākais pārdzīvojums gan Emīla atbalstītājiem, gan pašam.
Spānijas tūrē pieredzēto Liepiņš nosauca par pilnīgi jaunu pieredzi, jo bija arī nepieredzēti smagi pārbaudījumi.
"Bija mirkļi, kad es pārdomāju visu dzīvi, priekš kam vispār es to daru," atzina Liepiņš. "Angliru kalns ar 24% [slīpumu] ir pilnīgs ārprāts. Kā Siguldas serpentīna stāvākā daļa 15 kilometru garumā. Profesionāls riteņbraucējs brauc ar ātrumu septiņi kilometri stundā, jo ātrāk nav iespējams."
Emīla mamma sarežģīto posmu skatījusies, galvu saķērusi. Viņa ir pārsteigta, ka riteņbraucēji var uzbraukt "sienā". "Man liekas, ka tas nav cilvēka spēkos, nesaprotu to tiešām," viņa teica.
Riteņbraukšanas pasaule Emīlu pa īstam pamanīja 9. posmā – finišā dobelnieks bija ļoti labā pozīcijā, bet tad saņēma vairākus sitienus, arī no titulētā sprintera Sema Beneta.
"Visi iet kā dulli, un nezināju, ko gaidīt," gūtajā pieredzē dalījās Liepiņš. "Tad arī sagaidīju. Nonācu es perfektā pozīcijā, kādā visi vēlas būt, bet saņēmu četrus diezgan lielus sitienus. Mani izsita ārā. Žēl ka tā, ļoti iespējams, būtu bijis TOP 3, tas mums būtu mega liels sasniegums."
Vērtējot no pozitīvās puses, Liepiņš uzsvēra, ka vismaz guva pieredzi un popularitāti, cīnoties ar pasaulē labāko sprinteri.
Savu veikumu "Vuelta a Espana" viņš novērtē ar 7 no 10 punktiem un saskata vietu izaugsmei.
Astoņus punktus Emīls sev dotu par TOP 10 finišu, deviņus punktus – par TOP 5, bet maksimālo novērtējumu – par iekļūšanu laureātu trijniekā.
Pandēmijas laikā, kad nenotika sacensības, Emīls bija mierīgs un bez papildu stresa trenējās Dobelē, jo viņam kabatā jau bija līgums uz nākamo sezonu. Liepiņš turpinās braukt cita latvieša Toma Skujiņa pārstāvētajā Pro tūres komandā "Trek-Segafredo".
Mērķus jaunajā sezonā Emīls sev izvirzīs atkarībā no iespējām, kas viņam tiks dotas.
Ja iespējas būs, Liepiņš tieksies uz vienu lielu uzvaru pasaules tūres sacensībās vai kādā atsevišķā posmā, vai viendienas sacensībās. "Esmu parādījis, ka varu cīnīties par pozīciju, un tad jau var arī uzvarēt," viņš piebilda.
