ĪSUMĀ:
- Latvijas riteņbraukšanā sporta piramīda ir sakārtota, pietrūkst izcilību virsotnē
- Sacensību rīkošanai LRF strādā finansējuma piesaistīšanai, sponsoru interese ir mazāka nekā komandu sporta veidos
- Riteņbraukšanā disciplīnu plašā klāsta dēļ jānodrošina dalība daudzos čempionātos viscaur pasaulē
- Ar LRF pašu finansēm nepietiks šosejas riteņbraucēju dalībai pasaules čempionātā Austrālijā
- Nesenā pagātnē panākumiem bagātajā BMX disciplīnā cerība uz jauniešu progresu
- Kalnu riteņbraukšanā aiz Mārtiņa Blūma trūkst augsta līmeņa sportistu
LRF ģenerālsekretārs Toms Markss sarunā Latvijas Radio paskaidroja, ka tiek meklēti situācijas risinājumi. Viņš arī pastāstīja par riteņbraukšanas situāciju Latvijā, kur velosportistu panākumi pašlaik nav tik spilgti kā pirms vairākiem gadiem, kad tika gūtas olimpiskās medaļas un spoži tituli.
Markss LRF strādā jau ilgu laiku, taču ģenerālsekretāra amatu ieņēma pirms pusotra gada Covid-19 pandēmijas pīķa laikā. Pēdējo pusotru gadu viņš uzskata par ļoti izaicinošu un ļoti interesantu, jo darba pienākumi un darba vide ir palikusi daudz plašāka, bet atbildība - daudz lielāka.
"Vienmēr ir izaicinājumi, daudz lietas, pie kurām ir nopietni jāstrādā, lai es varētu teikt, ka darbiņš ir tuvu ideālam vai ideāls. Šobrīd nebūt tā nav, bet pēc šī pusgada ir apmēram skaidrs virziens, kur mums jāiet, kas mums pietrūkst, kādas ir standarta definētās problēmas un kas ir mūsu stiprās lietas,'' par aizvadīto laiku amatā teica Markss.
Struktūras problēmas un ceļi to risināšanai
Galvenā struktūras problēma riteņbraukšanā ir iztrūkums pašā piramīdas augšā. Kopumā riteņbraukšanas piramīda ir labi sakārtota - tās lejā ir sporta skolas, kas gatavo jaunos sportistus, pastāstīja Markss. Pēc sporta skolām seko Murjāņu sporta ģimnāzija un Rīgas Riteņbraukšanas skola, kurās koncentrē jau labākos sportistus. Iepriekš nākamais solis būtu nonākšana ''Rietumu Banka-Riga'' komandā, kas šobrīd vairs nepastāv. Tādēļ tagad tiek meklēti jauni ceļi, kur Latvijas labākie junioru braucēji varētu turpināt attīstīties un nepamest sportu.
Visgrūtākā lieta jaunas komandas tapšanā ir galvenā sponsora piesaistīšana, un tieši tas šobrīd liedz izveidot jaunu komandu.
''Šobrīd tā ir problēma, mēs neesam arī pie ziedošanas sistēmas un šīm lietām. Diemžēl, lai kā arī gribētos un lai cik man liekas, ka riteņbraukšana ir populāra, mēs neesam vēl tajā līmenī, kur ir basketbols vai hokejs, kur varbūt sponsorus piesaistīt ir vieglāk,'' atzina Markss.
Finansējums un tā trūkums
Vairākas Latvijas sporta federācijas pandēmijas laikā sūdzējās par finansējuma trūkumu un LRF šajā jautājumā nebija izņēmums. Lai arī finansējuma trūkst, naudas ir pietiekami, lai spētu veidot dažādas sacensības un čempionātus Latvijā. Kamēr citas federācijas paļaujas uz pilnīgu valsts atbalstu, LRF ziemas mēnešos strādāja arī privātu atbalstītāju un pašvaldību resursu piesaistīšanā.
''Mēs noteikti negribam dzīvot tikai uz valsts naudas. Elementārs piemērs šim gadam – šosejas un kalnu riteņbraukšanas sacensībām vien mēs, ziemas mēnešos strādājot, esam piesaistījuši vairāk nekā 120 tūkstošus eiro. Protams, ka viņas[sacensības] ir dārgas, Baltijas čempionāta izmaksas ir ap 70 tūkstošiem eiro, ja tās ir piecu dienu sacensības,'' pastāstīja LRF ģenerālsekretārs.
LRF aptver visus riteņbraukšanas veidus un disciplīnas, un visās notiek pasaules un Eiropas čempionāti daudzviet pasaulē.
Šogad dažādi čempionāti ir tādās valstīs kā Austrālija, Apvienotie Arābu Emirāti, Francija un Itālija.
''Ar šo atbalstu, kas mums sanāk no valsts un ko mēs arī esam paši pelnījuši, varam nodrošināt knapi vienu pilnvērtīgu darbinieku uz šo visu, kas mums ir jāveic. Līdz ar to mums tādai pamatdarbības uzsūkšanai paliek vienīgi šie 12 tūkstoši [eiro] no Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK). Mums katru gadu šī naudiņa no LOK pamatdarbībai samazinās – bija 18, 14, tagad 12 tūkstoši,'' stāstīja Markss.
Septembra beigās Austrālijā norisināsies pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā, bet arvien ir jautājums, vai Latvija spēs tur piedalīties.
Ar palīdzības lūgumu LRF ir vērsusies Latvijas Nacionālajā sporta padomē.
''LRF par saviem līdzekļiem aizsūtīt [Latvijas sportistus uz Austrāliju] nevar. Mēs to godīgi pasakām, mēs arī sportistiem esam laicīgi to teikuši, ka mēs to nevaram izdarīt. Esam informējuši gan LOK, gan Latvijas Sporta federāciju padomes vadību, ka mums ir šāda situācija,'' atzina LRF ģenerālsekretārs. ''Tas tik tiešām būtu apkaunojums mūsu valstij, ja mēs būsim vienīgā vai viena no retajām valstīm Eiropā, kas neaizsūtīs nevienu sportistu."
Kas Latvijā notiek ar BMX?
LRF ģenerālsekretārs uzskata, ka, sekojot Māra Štromberga zelta ēras beigām, šobrīd Latvijā notiek BMX riteņbraukšanas attīstība. Šogad Latvijā tiks sasniegts jauns dalībnieku skaits Latvijas mačos – gandrīz 500 BMX sportistu. Tāpat arī tiek veidoti jauni klubi, piemēram, Ādažos un Tukumā.
BMX disciplīnā Latvijā ir ļoti labi sakārtota sistēma,
kas talantīgākajiem braucējiem dod iespēju trenēties augstas klases sagatavošanas centrā Valmierā un braukt vienā no Eiropas labākajām trasēm.
''Tur tik tiešām ir sapulcēti mūsu vistalantīgākie sportisti, kādi šobrīd ir gan elites līmenī, gan junioru līmenī, gan jaunatnes vecāko jauniešu grupu līmenī. Rezultāti šobrīd varbūt elites līmenī tik tiešām nav tādi, kādi bija iepriekš un kādus mēs citreiz cerētu, bet es atkal skatos uz pozitīvo pusi, es skatos uz vecākajām jaunatnes grupām, kas nākamgad jau būs juniori,'' teica Markss.
Kā dažus no perspektīvākajiem jaunajiem BMX braucējiem LRF ģenerālsekretārs nosauca Edgaru Langmani, kurš pagājušogad izcīnīja titulu Eiropas čempionātā, un Veroniku Moniku Stūrišku, kura debitēja Pasaules kausa apritē sievietēm.
Kalnu riteņbraukšana jeb MTB – vai Latvijā ir pasaules līmeņa braucēji?
Latvijā izteikts līderis kalnu riteņbraukšanā ir Mārtiņš Blūms, kurš lielākoties startē olimpiskā krosa disciplīnā. Blūma galvenais mērķis ir piedalīties 2024. gada olimpiskajās spēlēs Parīzē, un LRF no savas puses ir gatava darīt visu, lai sportistu nodrošinātu.
''Mārtiņš [Blūms] ir visaugstākā līmeņa komandā un viņam ir gan Olimpiskās vienības, gan savas komandas nodrošinājums. Domāju, ka par to viņam šobrīd sūdzību nav. Viņš arī sevi ir diezgan labi parādījis,'' pastāstīja Markss.
Tajā pašā laikā aiz Blūma nav citu spēcīgu un jaudīgu braucēju, kas varētu sacensties augstākajā līmenī, taču pie tā tiekot strādāts. Visiem jaunajiem sportistiem palīdzību gan nevar nodrošināt, jo valsts atbalstu nosaka augstas klases rezultāti.
''Vēl viena lieta, ko federācija izdarīja, lai tas notiktu varbūt vairāk un labāk – izveidojām jaunu olimpiskā krosa sacensību seriālu, kas šogad jau četros posmos notiek Latvijā. Tas atkal varētu sapulcēt jaunus, talantīgus braucējus. Tur būs arī izlašu treneri, skatīsies, redzēs kādu talantu un piedāvās viņiem nopietnākus treniņus. Tādā veidā mēs gribētu vākt arī pēctecību,'' teica LRF ģenerālsekretārs Toms Markss.
