ĪSUMĀ:
- Lakučs savu vainu atzīst daļēji un federācijas lēmumu respektē, bet sodu uzskata par nesamērīgu.
- Apsūdzības par manipulēšanu ar starta barjeru Lakučs noliedz.
- Lēmumu par Lakuča sodīšanu pieņēma LRF padome, kam federācijas statūti šādas pilnvaras neparedz.
- Lakučs apsver iespēju diskvalifikāciju apstrīdēt, taču lēmumu vēl nav pieņēmis.
- LRF pārstāvis Artis Ozols atzīst, ka ir tādi, kam nepatīk Lakuča pieeja balansēt uz atļautā robežas.
- Izmeklēšanu iniciējušā trenera Mika Puķīša savāktos pierādījumus LRF no viņa nav ievākusi.
LRF aicināja uz Latviju starta barjeras ražotāju "Pro Gate" veikt ekspertīzi, taču neviens uzņēmuma pārstāvis tā arī neieradās, bet atsūtīja rakstiskas atbildes. Federācija uzskata, ka uz jautājumiem pēc būtības nav atbildēts. Tādēļ Lakučam piespriesta diskvalifikācija par godīgas spēles principa pārkāpumu – atrašanos trasē iepriekšējā vakarā pirms starta.
Lakučs ētikas pārkāpumu atzīst daļēji. Viņa audzēknis Krīgers trasē atradies bez riteņa, ierašanās mērķis bijusi mentāla sagatavošanās nākamās dienas startam.
"Es starta barjeru izmantoju kā līdzekli autogēnam treniņam, kurā ir jābrauc starts galvā, kad ir jāizdara kustības un jāreaģē, kas ir viņa [Krīgera] kā sportista lielākais mīnuss," Latvijas Televīzijai teica Lakučs.
Apsūdzības, ka viņš būtu ietekmējis starta barjeras krišanas ātrumu, Lakučs noliedz un piespriesto sodu uzskata par nesamērīgu. Viņam ir bijis svarīgi zināt starta pults datus, lai par tiem informētu sportistu.
"Neietekmēju. Tas nav izdarāms. Tas nav bijis mans mērķis. Tas ir tikai, lai noteiktu, kādi ir starta pults izejošie dati," stāstīja Lakučs.
Pilna saruna ar Ivo Lakuču
Juridiskais pamatojums Lakuča diskvalifikācijai gan ir ļoti apšaubāms.
Lēmumu par diskvalifikāciju pieņēmusi LRF padome, kam federācijas statūtos šādas pilnvaras nav atvēlētas.
Lēmumus par disciplinārsodiem var pieņemt tikai LRF valde, taču tā var sodīt tikai federācijas biedrus jeb juridiskas personas, tāpēc diskvalificēt Lakuču kā fizisku personu nemaz nav iespējams.
LRF Ētikas kodekss publiski nemaz nav atrodams, bet federācijas pārstāvis Artis Ozols nezina, vai tāds vispār eksistē.
"Juridiski es nemaz tā neesmu iedziļinājies, vai viņi [LRF padome] varēja vai nevarēja [diskvalificēt Lakuču]," atzina Ozols. "Bet padome vienmēr ir lēmusi visus nopietnos jautājumus. Arī šoreiz."
Lakučs apsver iespēju diskvalifikāciju apstrīdēt, taču lēmumu vēl nav pieņēmis.
BMX saimi dažāda mēroga skandāli un iekšējās nesaskaņas pavada jau vairāk nekā 10 gadu, un teju visos gadījumos iesaistīts ir bijis tieši Lakučs. Ozols atzīst, ka Lakučs daudz kur spēlē uz atļautā robežas un šīs robežas testē.
"Ir cilvēki, kam tas nepatīk, tāpēc pretinieki meklē iespējas [Lakuču] nomelnot," uzskata Ozols.
Iniciators notikumu izmeklēšanai bija BMX treneris Miks Puķītis. Viņš uzsver, ka savācis pierādījumus, bet LRF tos no viņa nav ievākusi. Turklāt federācija sazinājusies ar starta barjeras izplatītāju Eiropā, bet Puķītis pats vērsies pie ražotāja inženiera un saņēmis rakstisku atbildi.
"Šajā vēstulē ir skaidri pateikts, ka, balstoties uz manu e-pastu, no manis saņemtajiem pierādījumiem, šie barjeras iestatījumi tika mainīti," paskaidroja Puķītis.
Pilna saruna ar Miku Puķīti
Latvijas Televīzija turpinās sekot līdzi notikumu gaitai Lakuča lietā.
