Otrs Māra un Edžus komandas biedrs Uldis Sangovičs šo neveiksmi norakstīja uz Māra celiņu izvēli.
"Parasti viņš ņem vai nu pirmo, vai astoto celiņu, bet te viņš bija pa vidu," rezumēja Uldis.
Braucēji arī norāda, ka Mārim nevarēja pārmest, ka viņš nebūtu bijis gatavs uz lieliem sasniegumiem, vai arī ka būtu palicis neizpildīts kāds māja darbs.
"Viņš bija ļoti labi sagatavojies. Par 100% bija izpildīti gan mājasdarbi, gan arī fiziskā forma, kura bija labākā kā citās olimpiskajās spēlēs," pastāstīja Veide.
Runājot par olimpisko spēļu trasi, puiši stāstīja, ka ir grūti uztaisīt tādu 1: 1 modeli, jo nav iespējams ietekmēt laika apstākļus un to, kā segums uz tiem reaģē.
Runājot par mūsu otru braucēju Edžu Treimani, tad komandas biedri norādīja uz Edžus īpatnējo braukšanas stilu.
"Kad viņš lec, tad viņš sasveras uz aizmuguri, nereti viņa dibens skar riteņa ratu. Piemēram, Londonā kritiens tika piedzīvots tieši šī iemesla dēļ, jo viņš uzsēdās uz rata tad, kad tas pieskārās trasei. Rats nobloķējās un viņš lidoja," atceras Rihards.
Iezīmējot nākotnes perspektīvas, puiši bija nedaudz kritiski gan pret braucējiem, gan pret treniņu apstākļiem.
"Mums ir ap 300 jauno braucēju, bet tikai retais nonāk līdz elitei. [...] BMX Valmieras trase ir labā līmenī, taču ne tik labā, lai mēs varētu uzņemt augstas klases sacensības, taču šis ir jautājums trenerim Ivo Lakučam," atzīmēja Rihards un Uldis.
