Bijušais riteņbraukšanas šefs Japiņš: Jānodrošina jaunajiem sportistiem iespēja sevi parādīt

LRF prezidenta vēlēšanās Japiņš uzvarēja 2012. gadā un uz nākamajiem četriem gadiem tika pārvēlēts 2016. gadā, bet pērn uz trešo termiņu viņš vairs nekandidēja. Arī kā lielu tautas riteņbraukšanas pasākumu organizatoram Japiņam pašlaik ir pauze pandēmijas dēļ.

Japiņš atzina, ka Latvijā paši nevaram noorganizēt komandu ar tādām finansēm, kas nepieciešamas pasaules līmenī. Tādēļ ir svarīgi, lai jaunie riteņbraucēji varētu sevi parādīt pasaulē, un savu iespēju viņi izmantos, ko apliecina Toma Skujiņa un Krista Neilanda piemērs, paskaidroja LRF eksprezidents. Viņš atzina, ka jārespektē arī riteņbraucēju komandu intereses, lai sadarbība būtu abpusēji veiksmīga.

LRF vadībā Japiņa mērķis bija 2020. gadā paredzētās Tokijas olimpiskās spēles – viņš klātienē iepazina šosejas riteņbraukšanas trasi un izstrādāja rīcības taktiku. Pērn sagatavotais plāns gan nerealizējās pandēmijas dēļ, jo olimpiskās spēles pārcēla, un nu jau LRF ir cits vadītājs. Japiņš gan uztur saziņu arī ar pašreizējo LRF prezidentu Sandi Āķi un nešaubās par federācijas veiksmīgu turpmāko darbību. Tāpat Japiņa kontaktu lokā paliek spēcīgākie pašmāju riteņbraucēji un Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) ārsti.

Japiņa audzēkņi ir kāpuši uz pjedestāla gan olimpiskajās spēlēs, gan Eiropas un pasaules čempionātos.

2000. gadā Romāns Vainšteins kļuva par pasaules čempionu, savukārt Kaspars Ozers pasaules čempionātā amatieriem 1993. gadā grupas braucienā šosejā ieguva sudraba medaļu. Japiņš arī vadīja Latvijas izlasi 1992. gada olimpiskajās spēlēs, kad Dainis Ozols nopelnīja bronzu. 

Sportista gaitās Japiņš kā riteņbraucējs ir izcīnījis sudraba un bronzas medaļas PSRS Tautu spartakiādēs, vairākkārt kļuvis par laureātu PSRS un Latvijas čempionātos. Astoņdesmitajos gados viņš bija Latvijas treka riteņbraukšanas izlases treneris, bet nākamajā desmitgadē trenēja šosejas riteņbraucējus un bija arī menedžeris.

Japiņš bija viens no Latvijas Gada balvas sportā dibinātājiem, tiesa, to aizstājusi no jauna tapusī Trīs Zvaigžņu balva. Japiņš atzīst, ka

Latvijas Gada balva sportā izbeidzās dīvaini, bet laikam jau projekts bijis labs, ja par idejisku tā pārņemšanu raisījās interese.

Viņš gan atgādina, ka pēc dažiem gadiem sportā iedomāties sevi esam par zinātāju ir pārsteidzīgi, bet piebilda, ka tagad, acīmredzot, ir tādi laiki. 

Milzīgu naudu Latvijā tērē medicīnai, bet būtu svarīgi nodrošināt minimālas summas fiziskajām aktivitātēm, lai cilvēki nesaslimtu, uzsvēra Japiņš. Viņš aicina iet ārā un darboties, lai pilsētās dzīvojošie bērni nebūtu pārņemti ar spēlītēm un atgrieztos pie aktīva dzīvesveida, bet Latvijas armija nesūdzētos par fiziski vāju papildinājumu.